Latviešu Ziemassvētku dziesmas
Divi eņģeļi
Divi eņģeli sēž
Jumta korē un dzied
Katram nomet pa dāvanai
Katram, kas garām iet
Bet to nedzird neviens
Un to neredz neviens
Un eņģeļi smej:
-Kā gan var prieks, būt kaut kas lieks..?
-Zini, varbūt mums jālido prom
Šeit katram jau tā ir tik daudz!
-Dzirdi, kaut kur kāds bārenis raud
Un māmiņu atpakaļ sauc
Divi eņģeļi sēž
Jumta korē un dzied
Katram novēl -lai izdodas!
Katram, kas garām iet
Bet to nedzird neviens
Un to neredz neviens
Un eņģeļi smej:
-Vēl taču gaišs, kas tiem kaiš?
-Zini, varbūt mums jālido prom
Šeit katram jau tā ir tik daudz!
-Dzirdi, kaut kur kāds bārenis raud
Un māmiņu atpakaļ sauc
Divi eņģeļi sēž
Jumta korē un dzied
Un tev nestāsta ,ka
Viņiem nav vairs kur iet
Vakar pusnaktī tiem
Spārnus salauzis vējš…
Circenīša Ziemas svētki
Dzied circenītis aizkrāsnē.
Nāc, puisīt, mātei azotē.
Ak, neprasi! Nav maizītes,
Skat, skat, tur laukā zvaigznītes!
Lai citiem riekstiņš, pīrādziņš,
Mums, lūk, tur logā mēnestiņš!
Tāds mīļš, balts, apaļš mēnestiņš,
Tik spoži citiem nespīd viņš.
Beidz raudāt, dēliņ, rimsties nu,
Es tad ko jauku stāstīšu:
Mēs runci ratos iejūgsim,
Uz mēnestiņu nobrauksim.
Tur būs tev spožas spēlītes,
Būs runcim zelta pelītes.
Tev iedos sidrab’ šaut’nīti
Un vēl ar zelta gailīti.
Pie sāniem būs tev zobentiņš
Un rokās sarkans karodziņš.
Miedz, puisīt, aizmiedz azotē
Kā circenītis aizkrāsnē.
Uzsniga sniedziņš balts
Uzsniga sniedziņš balts
Balts, kā vissmalkākie milti
Uzsniga sniedziņš balts
Un zemei palika silti
Vienmēr uz pasaules kāds, kuram bez tevis ir auksti
Un pat aiz pasaules vēl vajaga siltu plaukstu
Saule kad miegu guļ
Mēness kad staigā pa parku
Spuldzes kā actiņas spīd
Un pat vēl izdzēstas sargā
Pelnrušķīt, laiks ir laiks, ceļš tavs drīz vedīs uz pili
Paciet vēl grambas šīs, drīzi nāks mākoņi zili
Ja tevi nemīl neviens,
Tev taču ir ko mīlēt
Labajā nosprūst naids
Kā bulta ozola zīlē
Vienmēr uz pasaules kāds, kuram bez tevis ir auksti
Un pat aiz pasaules vēl vajaga siltu plaukstu
Ziemassvētku nakts
Nakts, tik kluss dzied vējš,
Krīt sniegs, un apsnidzis ir ceļš un arī mežs.
Nakts, tā zvaigznes mirdz,
Kā līdzi viņām krūtīs kvēlo mana sirds.
Nakts, ar tevi kopā
Es atdzimstu šai pasaulei.
Nakts, tik kluss dzied vējš.
Viss rūgtums, ilgi krātais, paliek vakarējs.
Nakts, tev jāpalīdz
Ir visu saprast, lai tev bērni dotot līdz.
Nakts, es tevi lūdzu:
Nes mieru mums ik dvēselē!
Šī nakts ir Ziemassvētku nakts,
Kas klusa nāk.
Pār mežiem, pakalniem un pļavām
Svētki nāk.
Ik brīdi mieru nesot, mieru dvēselē,
Pār mūsu galvām svēta laime nāk
Šonakt.
Sniegs tik lēni krīt,
Ik sniegpārslā var katrs sevi atpazīt.
Nāk pie tevis nakts
Un atdod visu to, kas tev ir kādreiz zagts.
Deg ik svecē vārdi,
Kurus klusējot tev vēstī nakts.
Vecgada dziesmiņa
Apkārt tik balts
Nosnidzis sniegs,
Bērniņi pie eglītes stāv,
Acīs mirdz prieks.
Atnāciet ciemos, es lūdzu,
Būšu priecīgs es un kluss,
Atnāciet, lūdzu,
Jaunais gads jau nāk.
Eglīte smaržo un mirdz,
Actiņās prieks, satraukta sirds,
Actiņās prieks, satraukta sirds,
Eglīte mirdz.
Atļaujiet man
Pateikties jums,
Dziesmiņa skan priecīgi man,
Priecīgi mums.
Pasaule smaida, es zinu –
Es Jūs mīlu, tas ir viss.
Atnāciet, lūdzu,
Jaunais gads jau klāt.
Tik balti
Snieg tik neprātīgi balti
Un man bail, ka zemei šonakt auksti
Un es nezinu, pa kuru laiku klusi
Mana sirds tā cieši šonakt aizmigusi
Mēs šonakt nozagsim sniega eņģeļiem spārnus
Sniegā zīmēsim vien baltus, baltus ērmus
Stāstīsim to sētniekiem no blakus mājas
Un viņi noticēs, jo redzēs mums pie pleciem spārnus
Un es baidos teikt pavisam skaļi
Ko man nozīmē tavs :”Paklusēsim abi”
Un es plūstu cauri tavām rokām klusi
Kā piens tuvāk, tuvāk uz tavas sirds pusi
Mēs apledosim ātrāk nekā koki
Un klusi slīdēsim uz pavasara pusi
Dusi, gan saule atradīs mūs abus
Un mulsi pasmaidīs, kā noķērusi zagļus
Balts sniedziņš snieg uz skujiņām
Balts sniedziņš snieg uz skujiņām
Un maigi dziedot pulksten’s skan.
Mirdz šur tur ciemos ugunis
Un sirds tā laimīgi pukst man.
Man ir it kā kad paceltos
Gars augstumos, kur debess telts
Ir pulcējusi eņģeļus,
Kur āres spīd kā spožais zelts.
Es saprotu, es sajūtu,
Ka šeit uz zemes spodrība.
Tas augstākais, ko mums var dot
Un skaidram būt ir godība.
Ai, māmiņa, cik laba tu,
Tu mani baltu mazgāji,
No acīm skūpstot asaras
Man svētku drānas uztērpi.
Ai, māmiņa, vai mūžīgi
Es varēšu tāds skaidrs būt,
Jeb vai būs liktens nolēmis
Man citādam virs zemes kļūt?
Balts sniedziņš snieg uz skujiņām
Un maigi dziedot pulksten’s skan
Mirdz šur tur ciemos ugunis
Un sirds pukst aplaimota man.
Zvaniņš skan
Mežus pārklāj sniegs,
Lāčiem ziemas miegs,
Gaiss tik skanīgs, salts,
Viss tik tīrs un balts.
Tālu ziemeļos
Pārslu puteņos,
Tur, kur slejas kupenas,
Tur zvani iešķindas!
Zvaniņš
skan, zvaniņš skan,
Ziemassvētki brauc –
Dāvanas būs tev un man,
Visi bērni sauc!
Te no ziemeļiem
Pāri klajumiem,
Zvaigžņu staru šķilts,
Rodas gaismas tilts!
Un no tālienes
Vēsma skaņas nes,
Briežu vilktas tuvojas
Tur sapņu kamanas.
Zvaniņš
skan, zvaniņš skan,
Ziemassvētki brauc –
Dāvanas būs tev un man,
Visi bērni sauc!
Ziemassvētki
Lai Tevi sargā un palīdz Dievs,
Vairāk neviena, ko pielūgt nav.
Vairāk neviena šai naktī nav,
Kas varētu mūs mierināt.
Piedod un zini, ka piedots taps
Debess paveras Tev.
Piedod, es zinu tu esi labs,
Mieru dāvini sev.
Lai Tevi sargā un palīdz draugs,
Ja Tu par draugiem mūs visus sauc,
Vairāk neviena šai naktī nav,
Kas ir tik maz un arī daudz.
Ņem manu balsi, tā pieder Tev,
Vairāk nekā man ko atdot nav,
Vairāk neviena šai naktī nav,
Kā mana balss šai tuksnesī.
Ņem manu sirdi, tā pieder Tev,
Vairāk nekā man ko atdot nav,
Vairāk neviena šai naktī nav,
Kā mana sirds, kas mierā slīgst.
Reiz Ziemassvētkos
Ik reiz, kad egļu zarus purina vējš,
Krīt sniegs,
Ik reiz, kad es uz mājām eju ir vēls,
Un man bail,
Ka mēs vairs nesatiksim, to, ko sauc par mīlestību,
Kamēr atnāk laiks, cerību pilns.
Ledus ziedi maigi dzeļ un zem kājām sniega ceļš,
Man pie tevis jānokļūst, kamēr tas neizkūst.
Ledus ziedi maigi dzeļ un zem kājām sniega ceļš,
Es ar tevi satikšos, reiz Ziemassvētkos.
Ik reiz, kad tu uz mani paskatīsies,
Būs silts.
Un smaids pār aizsalušo upi, tad līs,
Tā kā tilts.
Un mēs tad izliksimies, ka viens otram nepiederam,
Kamēr atnāk laiks, cerību pilns.
Ledus ziedi maigi dzeļ un zem kājām sniega ceļš
Man pie tevis jānokļūst, kamēr tas neizkūst.
Ledus ziedi maigi dzeļ un zem kājām sniega ceļš
Es ar tevi satikšos Ziemassvētkos.
Ledus ziedi maigi dzeļ un zem kājām sniega ceļš
Es ar tevi satikšos.
Ticot, mīlot un gaidot
Mēness atspulgs pa sniegotiem kokiem
Kā klavieru taustiņiem skraida,
Bēgošam atspulgam pieglausties gribu
Kā bērns, ticot, mīlot un gaidot.
Vēl tas smaidus, ceļ eglītes zarus
Kā spilvenus sniegpārslas svaida,
Tev pa sniegbaltu dvēseļu tiltu
Kā bērns, ticot, mīlot un gaidot.
Un pasaule sev naktsmājas gūs
Šai Ziemsvētku naktī, kas sasildīs mūs,
Un pasaule sev naktsmājas gūs
Šai Ziemsvētku naktī, kas apsedz mūs.
Pieglaužos zemei kā augumam tavam,
Kas dzīvību pasaulē laidīs,
Reizē kā bērniņš, kas vēl nav dzimis,
Kā bērns, ticot, mīlot un gaidot.
Un pasaule sev naktsmājas gūs
Šai Ziemsvētku naktī, kas sasildīs mūs,
Un pasaule sev naktsmājas gūs
Šai Ziemsvētku naktī, kas apsedz mūs.
Veltījums
Nevaru es atcerēties,
Kas tas ir, kas tumsā laistās.
Kas tas ir, kas tumsā laistās,
Nevaru es atcerēties.
Atceros es tikai vienu,
Tas ar Tevi ļoti saistās,
Tas ar Tevi saistās.
Vai tas bija mums un zuda,
Kas tur tagad tumsā laistās.
Kas tur tagad tumsā laistās,
Vai tas bija mums un zuda?
Aizvien siltāk, aizvien spožāk,
Tas ar Tevi ļoti saistās,
Tas ar Tevi saistās.
Visas lietas, kas ir skaistas,
Man ar Tevi saistās.
Eņģelis
Apkārt viss balts un tīrs,
Apsnidzis atnāk rīts,
Domām tik baltām tā kā sniegi,
Pretī man nāc atkal.
Kāpēc Tev matos sniegs,
Dvēselē skumjas, prieks,
Vēlreiz Tu smaidi tā kā toreiz,
Tikai citādi mēs jau…
Tie, kam tas ir lemts, vienmēr satiksies,
Piedod man par to, kas bijis,
Un vārdi sastingst šai mirklī tik balti…
Tie, kam tas ir lemts, vienmēr satiksies,
Un ir tik labi ar Tevi kopā būt…
Eņģelis tīrs un balts,
Reizēm mūs kopā sauc,
Atmiņu sveci, baltu liesmu,
Aizdedz viņš mums sirdī.
Zvani jau skanēt skan,
Sapņus drīz sniegi klāj,
Eņģelis balts un balta migla,
Un mums jāšķiras rītā…
Tie, kam tas ir lemts, vienmēr satiksies,
Piedod man par to, kas bijis,
Un vārdi sastingst šai mirklī tik balti…
Tie, kam tas ir lemts, vienmēr satiksies,
Un ir tik labi ar Tevi kopā būt…
Aust balts Ziemassvētku rīts
Balts Ziemassvētku koks, sapnī,
Kā leduspuķe rūtī zied.
Tā kā mātes maigs glāsts, kā mātes kluss stāsts,
Zied balts Ziemassvētku koks.
Tam apkārt zvaigžņu pulks staigā,
Tam zaros putnu klusi dzied.
Vai tā mātes balss ir, vai sirds,
Viņas tēls kā Ziemassvētku koks.
Balts Ziemassvētku koks sapnī,
Kā tālu vēju balsi dzied.
Pavasarī dārzs kā ziemā šķiet man,
Ir balts Ziemassvētku koks.
Es redzu sapnī man pretī,
Pa ziemas ceļu tētis nāk,
Klusi teic. labvakar, un nāc,
Plecos šalc tam Ziemassvētku koks.
Lūgšana Ziemassvētku vakarā
Uzliec savas vieglās rokas
Aizspied gurdās acis ciet
Tu kas visas sāpes mokas
Saviem bērniem līdzi ciet, saviem bērniem līdzi ciet,
saviem bērniem līdzi ciet
Lai tie dus kas paguruši
Un kam sirdī izmisums
Tava sirds tak izlējusi
Mīlestību pāri mums, mīlestību pāri mums, mīlestību
pāri mums
Vai tad var vairs sāpēt rētas
Naktī karstas asras līt
Kad tu pacel rokas svētas
Un no viņām zvaigznes krīt, un no viņām zvaigznes krīt,
un no viņām zvaigznes krīt
Uzliec savas vieglās rokas
Aizspied gurdās acis ciet
Tu kas visas sāpes mokas
Saviem bērniem līdzi ciet, saviem bērniem līdzi ciet,
saviem bērniem līdzi ciet
Eglīte
Reiz mežā dzima eglīte
Un mežā auga tā
Tik slaida, skaista, zaļoksna
Bij ziemā, vasarā.
Dzied dziesmu viņai putenis
Un miegā ieaijā,
Sals sniega segā satinis,
Lai nenosaltu tā.
Zem eglītes mazs zaķītis
Kaut bailīgs draiskuļo,
Un dažu brīdi dusmīgs vilks
Tai garām aizcilpo.
Klau, sniegs kā dzied zem ragavām
Pa meža biezokņiem
Tur zirdziņš kājām pinkainām
Skrien sīkiem riksīšiem.
Velk ragaviņas bērītis,
Sēž iekšā vectētiņš,
Mums eglīti ir nocirtis
Līdz pašai saknei viņš.
Tu uzposta un greznota
Pie mums nu esi te,
Cik daudz, daudz prieka mazajiem
Tu nesi, eglīte.
Lēni Ziemassvētki
Ar svecēm Ziemassvētki atnāk,
Ar svecēm Ziemassvētki iet.
Mirdz rotās svētku egle zaļā,
Tai skujās Ziemassvētki zied.
Trīc priekā mūsu dziesmas skaļās,
Līdz dejās, rotaļās nakts iet.
Ar zvaniem Ziemassvētki aiziet,
Ar zvaigznēm Ziemassvētki dziest.
Dus naktī egle miegā maigā,
Ver klusām spožās acis ciet.
Tai apkārt baltais klusums staigā
Un sapnī tāli meži dzied.
Ziemas ceļa idille
Krēslainklusa upes leja
Tālē gurda suņu reja.
Apsarmoti krasta koki
Tā kā balti ziedu loki.
Teci, bērīt, asi kalto!Asi kalto!
Šķaidi, svaidi sniegu balto!
Šķindi, zvaniņ, skani zvani!
Daiļiem sapņiem apdves mani!
Gaisā lido pārslas retas!
Lēni,viegli virsū metas.
Teci, bērīt, asi kalto!Asi kalto!
Šķaidi, svaidi sniegu balto!
Mēnestiņis blāvu seju
Klusi vēro upes leju
Šķindi, zvaniņ, jautri,maigi
Teci, bērīt, naski, naigi!
Cērt uz ledus kājas braši
Lai dun gālē tāli plaši
Lai zem trauslā ledus stikla
Līdaciņa trūkstas bikla.
Teci,bērīt, loki kājas! Loki kājas!
Drīzāk būsim abi mājās! Abi mājās!
Ziemassvētku zvani
Atver vārtus, atver durvis – Ziemassvētki klāt
Katru gadu tie kā burvis nāk mūs visus mierināt
Lai tie atmirdz katrā sirdī, katrā dvēselē
Un kā balta sniega pārslas atnes mieru pasaulei
Ziemassvētku prieks arī tev nav liegts
Pat ja vientuļš, pat ja viens tu
Ja vien jūti tu, ja vien dzirdi tu, kā skan
Ziemassvētku zvani, Ziemassvētku zvani tev un man
Lai tie atmirdz katrā sirdī, katrā dvēselē
Un kā balta sniega pārslas atnes mieru pasaulei
Atver vārtus, atver durvis, atver sirdi man
Ziemassvētki nāk kā burvis, ticība kā puķe plaukst
Ziemassvētku prieks arī tev nav liegts
Pat ja vientuļš, pat ja viens tu
Ja vien jūti tu, ja vien dzirdi tu, kā skan
Ziemassvētku zvani, Ziemassvētku zvani tev un man
Ak, eglīte, ak eglīte
Ak, eglīte, ak, eglīte,
Tu pastāvīga esi –
Tu zaļo ziemas aukstumā
Tāpat kā vasar’s karstumā.
Ak eglīte, ak eglīte,
Tu pastāvīga esi.
Ak, eglīte, ak, eglīte,
Tu manim patikt vari.
No Ziemassvētku eglītes
Man spīd daudz gaišas svecītes.
Ak eglīte, ak eglīte,
Tu manim patikt vari.
Ak, eglīte, ak, eglīte,
Tavs apģērbs man ko māca –
Pastāvība un cerība
Dod spēku skumjā nestundā.
Ak eglīte, ak eglīte,
Tavs apģērbs man ko māca.
Ak, eglīte, ak, eglīte,
Cik skaista tu gan esi.
Tu grezno pilis, būdiņas,
Nes visur mieru, līksmību.
Ak eglīte, ak eglīte,
Cik skaista tu gan esi.
Lai tik snieg
Lai aiz loga ir laiks cik briesmīgs,
Un uguns mums tik silti liesmo,
Un valda tāds mājīgs prieks.
Lai tik snieg,
Lai tik snieg,
Lai tik snieg…
Šie nebaržas tik šai naktī,
Egle mirdz kā zelta kaktus,
Un tava tik gaiša tiek.
Lai tik snieg,
Lai tik snieg,
Lai tik snieg…
Ārā skaisti šie mirkļi šķiet,
Ārā neganti puteņi zied,
Ārā turi tu mani ciet,
Negribas projām vairs iet,
Un kamēr sveces dzirkstī,
Skan mani, tavi pirksti,
Kamēr sirdsuguns mīlēt liek.
Lai tik snieg,
Lai tik snieg,
Lai tik snieg…
Šai svētā naktī
Šai svētā naktī zem` un debess zvīļo,
Šai naktī sirds ar zvaigznēm sarunājas –
Un ienaids rimst, cits citu atkal mīļo,
Par visu miera siltie spārni klājas.
Šai naktī ejot zaigo tavas pēdas;
Šī nakts spēj šaubās cerību tev iedot;
Šī nakts liek aizmirst visas, visas bēdas
Un māca tevi mīlot visu piedot.
Šai svētā naktī, šai svētā naktī,
Šai svētā naktī cits citu atkal mīļo,
Šai svētā naktī, šai svētā naktī,
Šai svētā naktī cits citu atkal mīļo,
Šī nakts ir debess vārtus atvērusi,
Pār zemes tumsu dedz tā zvaigžņu loku.
Un naktī šai uz katra galvu klusi
Dievs svētot uzliek savu mīļo roku.
Zvani un sveces
Zvani un sveces, un pīrāgu smarža,
Galdauti balti un eglīte mirdz.
Ārā aiz loga mirdz debesīs zvaigzne,
Starojot gaismu tik siltu kā sirds.
Zvani un sveces ar dīvainu liesmu,
Galdi ir klāti, ir putra un siers,
Klusi dzied bērniņi Marijas dziesmu,
Pasaulē šajā ir iestājies miers.
Zvani un sveces un pīrāgu smarža,
Pasaule tīra un balta kā sniegs,
Zvani un sveces un eglīte zaļa,
Latvieša Ziemassvētku mīļums un prieks.
Zvani un sveces šo pasauli sargā,
Modinot dziesmas, kas dvēselē skan.
Sasildot sirsniņas ziemelī bargā,
Palīdzot brīnumu ieraudzīt man.
Zvani un sveces ir Latvieša daba,
Katram šai brīdī ir kaut kas tāds dots.
Latvietis dziesmu un siltumu glabā,
Zvani un sveces ir Latvieša gods.
Zvani un sveces un pīrāgu smarža,
Pasaule tīra un balta kā sniegs,
Zvani un sveces un eglīte zaļa,
Latvieša Ziemassvētku mīļums un prieks.
Skatos es
Skatos es logā,
Rītu tiko atsūtītu,
Ziemassvētku atklātnīti,
Ko man zīmējusi tu,
Sniega dobe sniega ciņi,
Apsniguši dievkociņi,
Zīlīte ar labu ziņu,
Tekalē pie loga,
Tu kas mani uzzīmēji,
Tur aiz stikla klusumā,
Pāri paldenājam sniegam,
Divas dzīves šurpu nāk,
Nošķin stundu skandeklīši,
Itkā netīšām kaut tīši,
Izgaistot zem balta plīša,
Domajot par tevi vien
