Šodien ir: 25.11.2017 | Vārda dienas svin: Kadrija, Kate, Katrīna, Trīne

Latviešu Ziemassvētku dziesmas

Divi eņģeļi

 

Divi eņģeli sēž

Jumta korē un dzied

Katram nomet pa dāvanai




Katram, kas garām iet

 

Bet to nedzird neviens

Un to neredz neviens

Un eņģeļi smej:

-Kā gan var prieks, būt kaut kas lieks..?

 

-Zini, varbūt mums jālido prom

Šeit katram jau tā ir tik daudz!

-Dzirdi, kaut kur kāds bārenis raud

Un māmiņu atpakaļ sauc

 

Divi eņģeļi sēž

Jumta korē un dzied

Katram novēl -lai izdodas!

Katram, kas garām iet

 

Bet to nedzird neviens

Un to neredz neviens

Un eņģeļi smej:

-Vēl taču gaišs, kas tiem kaiš?

 

-Zini, varbūt mums jālido prom

Šeit katram jau tā ir tik daudz!

-Dzirdi, kaut kur kāds bārenis raud

Un māmiņu atpakaļ sauc

 

Divi eņģeļi sēž

Jumta korē un dzied

Un tev nestāsta ,ka

Viņiem nav vairs kur iet

Vakar pusnaktī tiem

Spārnus salauzis vējš…

 

Circenīša Ziemas svētki

 

Dzied circenītis aizkrāsnē.

Nāc, puisīt, mātei azotē.

Ak, neprasi! Nav maizītes,

Skat, skat, tur laukā zvaigznītes!

 

Lai citiem riekstiņš, pīrādziņš,

Mums, lūk, tur logā mēnestiņš!

Tāds mīļš, balts, apaļš mēnestiņš,

Tik spoži citiem nespīd viņš.

 

Beidz raudāt, dēliņ, rimsties nu,

Es tad ko jauku stāstīšu:

Mēs runci ratos iejūgsim,

Uz mēnestiņu nobrauksim.

 

Tur būs tev spožas spēlītes,

Būs runcim zelta pelītes.

Tev iedos sidrab’ šaut’nīti

Un vēl ar zelta gailīti.

 

Pie sāniem būs tev zobentiņš

Un rokās sarkans karodziņš.

Miedz, puisīt, aizmiedz azotē

Kā circenītis aizkrāsnē.

 

Uzsniga sniedziņš balts

 

Uzsniga sniedziņš balts

Balts, kā vissmalkākie milti

Uzsniga sniedziņš balts

Un zemei palika silti

 

Vienmēr uz pasaules kāds, kuram bez tevis ir auksti

Un pat aiz pasaules vēl vajaga siltu plaukstu

 

Saule kad miegu guļ

Mēness kad staigā pa parku

Spuldzes kā actiņas spīd

Un pat vēl izdzēstas sargā

 

Pelnrušķīt, laiks ir laiks, ceļš tavs drīz vedīs uz pili

Paciet vēl grambas šīs, drīzi nāks mākoņi zili

 

Ja tevi nemīl neviens,

Tev taču ir ko mīlēt

Labajā nosprūst naids

Kā bulta ozola zīlē

 

Vienmēr uz pasaules kāds, kuram bez tevis ir auksti

Un pat aiz pasaules vēl vajaga siltu plaukstu

 

Ziemassvētku nakts

 

Nakts, tik kluss dzied vējš,

Krīt sniegs, un apsnidzis ir ceļš un arī mežs.

Nakts, tā zvaigznes mirdz,

Kā līdzi viņām krūtīs kvēlo mana sirds.

Nakts, ar tevi kopā

Es atdzimstu šai pasaulei.

 

Nakts, tik kluss dzied vējš.

Viss rūgtums, ilgi krātais, paliek vakarējs.

Nakts, tev jāpalīdz

Ir visu saprast, lai tev bērni dotot līdz.

Nakts, es tevi lūdzu:

Nes mieru mums ik dvēselē!

 

Šī nakts ir Ziemassvētku nakts,

Kas klusa nāk.

Pār mežiem, pakalniem un pļavām

Svētki nāk.

Ik brīdi mieru nesot, mieru dvēselē,

Pār mūsu galvām svēta laime nāk

Šonakt.

 

Sniegs tik lēni krīt,

Ik sniegpārslā var katrs sevi atpazīt.

Nāk pie tevis nakts

Un atdod visu to, kas tev ir kādreiz zagts.

Deg ik svecē vārdi,

Kurus klusējot tev vēstī nakts.

 

Vecgada dziesmiņa

 

Apkārt tik balts

Nosnidzis sniegs,

Bērniņi pie eglītes stāv,

Acīs mirdz prieks.

Atnāciet ciemos, es lūdzu,

Būšu priecīgs es un kluss,

Atnāciet, lūdzu,

Jaunais gads jau nāk.

 

Eglīte smaržo un mirdz,

Actiņās prieks, satraukta sirds,

Actiņās prieks, satraukta sirds,

Eglīte mirdz.

 

Atļaujiet man

Pateikties jums,

Dziesmiņa skan priecīgi man,

Priecīgi mums.

Pasaule smaida, es zinu –

Es Jūs mīlu, tas ir viss.

Atnāciet, lūdzu,

Jaunais gads jau klāt.

 

Tik balti

 

Snieg tik neprātīgi balti

Un man bail, ka zemei šonakt auksti

Un es nezinu, pa kuru laiku klusi

Mana sirds tā cieši šonakt aizmigusi

 

Mēs šonakt nozagsim sniega eņģeļiem spārnus

Sniegā zīmēsim vien baltus, baltus ērmus

Stāstīsim to sētniekiem no blakus mājas

Un viņi noticēs, jo redzēs mums pie pleciem spārnus

 

Un es baidos teikt pavisam skaļi

Ko man nozīmē tavs :”Paklusēsim abi”

Un es plūstu cauri tavām rokām klusi

Kā piens tuvāk, tuvāk uz tavas sirds pusi

 

Mēs apledosim ātrāk nekā koki

Un klusi slīdēsim uz pavasara pusi

Dusi, gan saule atradīs mūs abus

Un mulsi pasmaidīs, kā noķērusi zagļus

 

Balts sniedziņš snieg uz skujiņām

 

Balts sniedziņš snieg uz skujiņām

Un maigi dziedot pulksten’s skan.

Mirdz šur tur ciemos ugunis

Un sirds tā laimīgi pukst man.

 

Man ir it kā kad paceltos

Gars augstumos, kur debess telts

Ir pulcējusi eņģeļus,

Kur āres spīd kā spožais zelts.

 

Es saprotu, es sajūtu,

Ka šeit uz zemes spodrība.

Tas augstākais, ko mums var dot

Un skaidram būt ir godība.

 

Ai, māmiņa, cik laba tu,

Tu mani baltu mazgāji,

No acīm skūpstot asaras

Man svētku drānas uztērpi.

 

Ai, māmiņa, vai mūžīgi

Es varēšu tāds skaidrs būt,

Jeb vai būs liktens nolēmis

Man citādam virs zemes kļūt?

 

Balts sniedziņš snieg uz skujiņām

Un maigi dziedot pulksten’s skan

Mirdz šur tur ciemos ugunis

Un sirds pukst aplaimota man.

 

Zvaniņš skan

 

Mežus pārklāj sniegs,

Lāčiem ziemas miegs,

Gaiss tik skanīgs, salts,

Viss tik tīrs un balts.

 

Tālu ziemeļos

Pārslu puteņos,

Tur, kur slejas kupenas,

Tur zvani iešķindas!

 

Zvaniņš

skan, zvaniņš skan,

Ziemassvētki brauc –

Dāvanas būs tev un man,

Visi bērni sauc!

 

Te no ziemeļiem

Pāri klajumiem,

Zvaigžņu staru šķilts,

Rodas gaismas tilts!

 

Un no tālienes

Vēsma skaņas nes,

Briežu vilktas tuvojas

Tur sapņu kamanas.

 

Zvaniņš

skan, zvaniņš skan,

Ziemassvētki brauc –

Dāvanas būs tev un man,

Visi bērni sauc!

 

Ziemassvētki

 

Lai Tevi sargā un palīdz Dievs,

Vairāk neviena, ko pielūgt nav.

Vairāk neviena šai naktī nav,

Kas varētu mūs mierināt.

 

Piedod un zini, ka piedots taps

Debess paveras Tev.

Piedod, es zinu tu esi labs,

Mieru dāvini sev.

 

Lai Tevi sargā un palīdz draugs,

Ja Tu par draugiem mūs visus sauc,

Vairāk neviena šai naktī nav,

Kas ir tik maz un arī daudz.

 

Ņem manu balsi, tā pieder Tev,

Vairāk nekā man ko atdot nav,

Vairāk neviena šai naktī nav,

Kā mana balss šai tuksnesī.

 

Ņem manu sirdi, tā pieder Tev,

Vairāk nekā man ko atdot nav,

Vairāk neviena šai naktī nav,

Kā mana sirds, kas mierā slīgst.

 

Reiz Ziemassvētkos

 

Ik reiz, kad egļu zarus purina vējš,

Krīt sniegs,

Ik reiz, kad es uz mājām eju ir vēls,

Un man bail,

Ka mēs vairs nesatiksim, to, ko sauc par mīlestību,

Kamēr atnāk laiks, cerību pilns.

 

Ledus ziedi maigi dzeļ un zem kājām sniega ceļš,

Man pie tevis jānokļūst, kamēr tas neizkūst.

Ledus ziedi maigi dzeļ un zem kājām sniega ceļš,

Es ar tevi satikšos, reiz Ziemassvētkos.

 

Ik reiz, kad tu uz mani paskatīsies,

Būs silts.

Un smaids pār aizsalušo upi, tad līs,

Tā kā tilts.

Un mēs tad izliksimies, ka viens otram nepiederam,

Kamēr atnāk laiks, cerību pilns.

 

Ledus ziedi maigi dzeļ un zem kājām sniega ceļš

Man pie tevis jānokļūst, kamēr tas neizkūst.

Ledus ziedi maigi dzeļ un zem kājām sniega ceļš

Es ar tevi satikšos Ziemassvētkos.

Ledus ziedi maigi dzeļ un zem kājām sniega ceļš

Es ar tevi satikšos.

 

Ticot, mīlot un gaidot

 

Mēness atspulgs pa sniegotiem kokiem

Kā klavieru taustiņiem skraida,

Bēgošam atspulgam pieglausties gribu

Kā bērns, ticot, mīlot un gaidot.

 

Vēl tas smaidus, ceļ eglītes zarus

Kā spilvenus sniegpārslas svaida,

Tev pa sniegbaltu dvēseļu tiltu

Kā bērns, ticot, mīlot un gaidot.

 

Un pasaule sev naktsmājas gūs

Šai Ziemsvētku naktī, kas sasildīs mūs,

Un pasaule sev naktsmājas gūs

Šai Ziemsvētku naktī, kas apsedz mūs.

 

Pieglaužos zemei kā augumam tavam,

Kas dzīvību pasaulē laidīs,

Reizē kā bērniņš, kas vēl nav dzimis,

Kā bērns, ticot, mīlot un gaidot.

 

Un pasaule sev naktsmājas gūs

Šai Ziemsvētku naktī, kas sasildīs mūs,

Un pasaule sev naktsmājas gūs

Šai Ziemsvētku naktī, kas apsedz mūs.

 

Veltījums

 

Nevaru es atcerēties,

Kas tas ir, kas tumsā laistās.

Kas tas ir, kas tumsā laistās,

Nevaru es atcerēties.

 

Atceros es tikai vienu,

Tas ar Tevi ļoti saistās,

Tas ar Tevi saistās.

 

Vai tas bija mums un zuda,

Kas tur tagad tumsā laistās.

Kas tur tagad tumsā laistās,

Vai tas bija mums un zuda?

 

Aizvien siltāk, aizvien spožāk,

Tas ar Tevi ļoti saistās,

Tas ar Tevi saistās.

 

Visas lietas, kas ir skaistas,

Man ar Tevi saistās.

 

Eņģelis

 

Apkārt viss balts un tīrs,

Apsnidzis atnāk rīts,

Domām tik baltām tā kā sniegi,

Pretī man nāc atkal.

Kāpēc Tev matos sniegs,

Dvēselē skumjas, prieks,

Vēlreiz Tu smaidi tā kā toreiz,

Tikai citādi mēs jau…

 

Tie, kam tas ir lemts, vienmēr satiksies,

Piedod man par to, kas bijis,

Un vārdi sastingst šai mirklī tik balti…

Tie, kam tas ir lemts, vienmēr satiksies,

Un ir tik labi ar Tevi kopā būt…

 

Eņģelis tīrs un balts,

Reizēm mūs kopā sauc,

Atmiņu sveci, baltu liesmu,

Aizdedz viņš mums sirdī.

Zvani jau skanēt skan,

Sapņus drīz sniegi klāj,

Eņģelis balts un balta migla,

Un mums jāšķiras rītā…

 

Tie, kam tas ir lemts, vienmēr satiksies,

Piedod man par to, kas bijis,

Un vārdi sastingst šai mirklī tik balti…

Tie, kam tas ir lemts, vienmēr satiksies,

Un ir tik labi ar Tevi kopā būt…

 

Aust balts Ziemassvētku rīts

 

Balts Ziemassvētku koks, sapnī,

Kā leduspuķe rūtī zied.

Tā kā mātes maigs glāsts, kā mātes kluss stāsts,

Zied balts Ziemassvētku koks.

 

Tam apkārt zvaigžņu pulks staigā,

Tam zaros putnu klusi dzied.

Vai tā mātes balss ir, vai sirds,

Viņas tēls kā Ziemassvētku koks.

 

Balts Ziemassvētku koks sapnī,

Kā tālu vēju balsi dzied.

Pavasarī dārzs kā ziemā šķiet man,

Ir balts Ziemassvētku koks.

 

Es redzu sapnī man pretī,

Pa ziemas ceļu tētis nāk,

Klusi teic. labvakar, un nāc,

Plecos šalc tam Ziemassvētku koks.

 

Lūgšana Ziemassvētku vakarā

 

Uzliec savas vieglās rokas

Aizspied gurdās acis ciet

Tu kas visas sāpes mokas

Saviem bērniem līdzi ciet, saviem bērniem līdzi ciet,

saviem bērniem līdzi ciet

 

Lai tie dus kas paguruši

Un kam sirdī izmisums

Tava sirds tak izlējusi

Mīlestību pāri mums, mīlestību pāri mums, mīlestību

pāri mums

 

Vai tad var vairs sāpēt rētas

Naktī karstas asras līt

Kad tu pacel rokas svētas

Un no viņām zvaigznes krīt, un no viņām zvaigznes krīt,

un no viņām zvaigznes krīt

 

Uzliec savas vieglās rokas

Aizspied gurdās acis ciet

Tu kas visas sāpes mokas

Saviem bērniem līdzi ciet, saviem bērniem līdzi ciet,

saviem bērniem līdzi ciet

 

Eglīte

 

Reiz mežā dzima eglīte

Un mežā auga tā

Tik slaida, skaista, zaļoksna

Bij ziemā, vasarā.

 

Dzied dziesmu viņai putenis

Un miegā ieaijā,

Sals sniega segā satinis,

Lai nenosaltu tā.

 

Zem eglītes mazs zaķītis

Kaut bailīgs draiskuļo,

Un dažu brīdi dusmīgs vilks

Tai garām aizcilpo.

 

Klau, sniegs kā dzied zem ragavām

Pa meža biezokņiem

Tur zirdziņš kājām pinkainām

Skrien sīkiem riksīšiem.

 

Velk ragaviņas bērītis,

Sēž iekšā vectētiņš,

Mums eglīti ir nocirtis

Līdz pašai saknei viņš.

 

Tu uzposta un greznota

Pie mums nu esi te,

Cik daudz, daudz prieka mazajiem

Tu nesi, eglīte.

 

Lēni Ziemassvētki

 

Ar svecēm Ziemassvētki atnāk,

Ar svecēm Ziemassvētki iet.

Mirdz rotās svētku egle zaļā,

Tai skujās Ziemassvētki zied.

Trīc priekā mūsu dziesmas skaļās,

Līdz dejās, rotaļās nakts iet.

 

Ar zvaniem Ziemassvētki aiziet,

Ar zvaigznēm Ziemassvētki dziest.

Dus naktī egle miegā maigā,

Ver klusām spožās acis ciet.

Tai apkārt baltais klusums staigā

Un sapnī tāli meži dzied.

 

Ziemas ceļa idille

 

Krēslainklusa upes leja

Tālē gurda suņu reja.

Apsarmoti krasta koki

Tā kā balti ziedu loki.

 

Teci, bērīt, asi kalto!Asi kalto!

Šķaidi, svaidi sniegu balto!

 

Šķindi, zvaniņ, skani zvani!

Daiļiem sapņiem apdves mani!

Gaisā lido pārslas retas!

Lēni,viegli virsū metas.

 

Teci, bērīt, asi kalto!Asi kalto!

Šķaidi, svaidi sniegu balto!

 

Mēnestiņis blāvu seju

Klusi vēro upes leju

Šķindi, zvaniņ, jautri,maigi

Teci, bērīt, naski, naigi!

 

Cērt uz ledus kājas braši

Lai dun gālē tāli plaši

Lai zem trauslā ledus stikla

Līdaciņa trūkstas bikla.

 

Teci,bērīt, loki kājas! Loki kājas!

Drīzāk būsim abi mājās! Abi mājās!

 

Ziemassvētku zvani

 

Atver vārtus, atver durvis – Ziemassvētki klāt

Katru gadu tie kā burvis nāk mūs visus mierināt

Lai tie atmirdz katrā sirdī, katrā dvēselē

Un kā balta sniega pārslas atnes mieru pasaulei

 

Ziemassvētku prieks arī tev nav liegts

Pat ja vientuļš, pat ja viens tu

Ja vien jūti tu, ja vien dzirdi tu, kā skan

Ziemassvētku zvani, Ziemassvētku zvani tev un man

 

Lai tie atmirdz katrā sirdī, katrā dvēselē

Un kā balta sniega pārslas atnes mieru pasaulei

Atver vārtus, atver durvis, atver sirdi man

Ziemassvētki nāk kā burvis, ticība kā puķe plaukst

 

Ziemassvētku prieks arī tev nav liegts

Pat ja vientuļš, pat ja viens tu

Ja vien jūti tu, ja vien dzirdi tu, kā skan

Ziemassvētku zvani, Ziemassvētku zvani tev un man

 

Ak, eglīte, ak eglīte

 

Ak, eglīte, ak, eglīte,

Tu pastāvīga esi –

Tu zaļo ziemas aukstumā

Tāpat kā vasar’s karstumā.

Ak eglīte, ak eglīte,

Tu pastāvīga esi.

 

Ak, eglīte, ak, eglīte,

Tu manim patikt vari.

No Ziemassvētku eglītes

Man spīd daudz gaišas svecītes.

Ak eglīte, ak eglīte,

Tu manim patikt vari.

 

Ak, eglīte, ak, eglīte,

Tavs apģērbs man ko māca –

Pastāvība un cerība

Dod spēku skumjā nestundā.

Ak eglīte, ak eglīte,

Tavs apģērbs man ko māca.

 

Ak, eglīte, ak, eglīte,

Cik skaista tu gan esi.

Tu grezno pilis, būdiņas,

Nes visur mieru, līksmību.

Ak eglīte, ak eglīte,

Cik skaista tu gan esi.

 

Lai tik snieg

 

Lai aiz loga ir laiks cik briesmīgs,

Un uguns mums tik silti liesmo,

Un valda tāds mājīgs prieks.

 

Lai tik snieg,

Lai tik snieg,

Lai tik snieg…

 

Šie nebaržas tik šai naktī,

Egle mirdz kā zelta kaktus,

Un tava tik gaiša tiek.

 

Lai tik snieg,

Lai tik snieg,

Lai tik snieg…

 

Ārā skaisti šie mirkļi šķiet,

Ārā neganti puteņi zied,

Ārā turi tu mani ciet,

Negribas projām vairs iet,

Un kamēr sveces dzirkstī,

Skan mani, tavi pirksti,

Kamēr sirdsuguns mīlēt liek.

 

Lai tik snieg,

Lai tik snieg,

Lai tik snieg…

 

Šai svētā naktī

 

Šai svētā naktī zem` un debess zvīļo,

Šai naktī sirds ar zvaigznēm sarunājas –

Un ienaids rimst, cits citu atkal mīļo,

Par visu miera siltie spārni klājas.

 

Šai naktī ejot zaigo tavas pēdas;

Šī nakts spēj šaubās cerību tev iedot;

Šī nakts liek aizmirst visas, visas bēdas

Un māca tevi mīlot visu piedot.

 

Šai svētā naktī, šai svētā naktī,

Šai svētā naktī cits citu atkal mīļo,

Šai svētā naktī, šai svētā naktī,

Šai svētā naktī cits citu atkal mīļo,

 

Šī nakts ir debess vārtus atvērusi,

Pār zemes tumsu dedz tā zvaigžņu loku.

Un naktī šai uz katra galvu klusi

Dievs svētot uzliek savu mīļo roku.

 

Zvani un sveces

 

Zvani un sveces, un pīrāgu smarža,

Galdauti balti un eglīte mirdz.

Ārā aiz loga mirdz debesīs zvaigzne,

Starojot gaismu tik siltu kā sirds.

 

Zvani un sveces ar dīvainu liesmu,

Galdi ir klāti, ir putra un siers,

Klusi dzied bērniņi Marijas dziesmu,

Pasaulē šajā ir iestājies miers.

 

Zvani un sveces un pīrāgu smarža,

Pasaule tīra un balta kā sniegs,

Zvani un sveces un eglīte zaļa,

Latvieša Ziemassvētku mīļums un prieks.

 

Zvani un sveces šo pasauli sargā,

Modinot dziesmas, kas dvēselē skan.

Sasildot sirsniņas ziemelī bargā,

Palīdzot brīnumu ieraudzīt man.

 

Zvani un sveces ir Latvieša daba,

Katram šai brīdī ir kaut kas tāds dots.

Latvietis dziesmu un siltumu glabā,

Zvani un sveces ir Latvieša gods.

 

Zvani un sveces un pīrāgu smarža,

Pasaule tīra un balta kā sniegs,

Zvani un sveces un eglīte zaļa,

Latvieša Ziemassvētku mīļums un prieks.

 

Skatos es

 

Skatos es logā,

Rītu tiko atsūtītu,

Ziemassvētku atklātnīti,

Ko man zīmējusi tu,

 

Sniega dobe sniega ciņi,

Apsniguši dievkociņi,

Zīlīte ar labu ziņu,

Tekalē pie loga,

 

Tu kas mani uzzīmēji,

Tur aiz stikla klusumā,

Pāri paldenājam sniegam,

Divas dzīves šurpu nāk,

 

Nošķin stundu skandeklīši,

Itkā netīšām kaut tīši,

Izgaistot zem balta plīša,

Domajot par tevi vien

Kategorijas: Tradicionālie,Ziemassvētki,Ziemassvētku dziesmas

Tēmas: ,,,