Līgo svētku apģērbi
Tradicionāli Līgo svētkos bija pieņemts ģērbties svinīgi, kā jau svētkos pieklājas. Ne velti latvju dainās ir daudzināta pušķošanās (piemēram, “pušķoties pašām un pušķot bērnus”, kas Līgo svētku saistībā ir ne vien apkārtējās vides, mājdzīvnieku, kā arī Jāņa bērnu pušķošana jeb rotāšana ar jāņuzālēm, bet arī pašu pucēšanās jeb ģērbšanās svētkiem.
Senči Līgo svētkos tērpās tā, lai līdzinātos saulei, tādējādi daudzinot un slavinot sauli un tās gaismu. Par tādu rotāšanos var lasīt latviešu tautasdziesmās. Piemēram, Jāņa sieva rotājās ar zelta saktām, kāra pilnas krūtis sidrabiņa, zīda svārkus un sagšas, lai spīdētu un mirdzētu saules gaismā, simbolizējot sauli, kā saulgriežos pienākas. Runājot par tautasdziesmām, sievu svētku tērps tajās bija aprakstīts teju identiski saules aprakstam, tā kā secinājumus par tradicionālo svētku tērpu varam izdarīt paši.
Kā vēsta citi Līgo svētku tradīciju apraksti, pēc pirts apmeklējuma parasti tika uzvilkts balts krekls, kas simbolizēja veselību un svētību. Senie latvieši kreklam Līgo svētku tērpā, kas pamatā bija tautastērps, piešķīra tik pat īpašu nozīmi kā, piemēram, ugunij un vainagam Jāņu rituālā.
Tautastērpu arī mūsdienās nereti izmanto par svētku apģērbu, tomēr pret tā elementu izvēli un kombinēšanu ir jāizturas nopietni un pārdomāti, jo, kā zināms, senlatvieši neko nedarīja tāpat vien – katram pielietotajam elementam bija savs vēstījums un jēga, piemēram, tikai meitas un jaunas sievas apjoza jostu, kas ir uzskatāma par auglības veicinātāju un sargātāju. Lai pareizi izvēlētos tautastērpa elementus un korekti tos sakombinētu, ir ieteicams pakonsultēties pie kāda tautastērpu vēstures zinātāja vai palasīt kādu nopietnu informāciju par to.
Kā jau sākumā pieminēts, pušķoties nozīmē gan rotāties ar jāņuzālēm, gan svinīgi un saulgriežiem atbilstoši apģērbties. Ja runājam par rotāšanos ar jāņuzālēm, nedrīkst aizmirst par jāņuzāļu vai ziedu, kā arī ozollapu vainagu, kas ir neatņemams Jāņu svinēšanas atribūts kā meitām, tā arī puišiem.
Domājot par Līgo svētku svinēšanas praktisko, ne vien estētisko pusi, būtu vēlams nodrošināties arī ar lietussargiem vai lietusmēteļiem, jo, kā zināms, Līgo svētkos mēdz “līt kā pa Jāņiem”. Tā kā nomodā ir jāpaliek visu nakti, kas mēdz būt diezgan vēsas arī vasarā, jānodrošinās arī ar siltiem apaviem, kuros nesaltu kājas arī vēsos un mitros apstākļos. Par apģērba praktisko pusi vēlams padomāt tādēļ, lai Jāņu rīts nebūtu jāsagaida ar saaukstēšanās pazīmēm, kas var krietni pabojāt svētku svinēšanu.
-
Senlatviešu rotas un to interpretācija mūsdienās
Senlatvieši nēsāja rotas ne vien praktisku un estētisku motīvu vadīti, bet arī ezotērisku iemeslu dēļ, proti, senlatvieši ticēja, ka zīmēm…
Lasīt tālāk » -
Kā uzpīt Jāņu vainagu?
Daudziem, iespējams, šī informācija šķitīs nevajadzīga un bezjēdzīga, jo kam gan mūsdienās zināt un vēl prast pašam uzpīt Jāņu vainagu,…
Lasīt tālāk » -
Moderns, bet tautisks apģērbs Jāņu svinēšanai
Mūsdienās Jāņi tiek svinēti, tērpjoties dažādos ampluā – ir svinētāji, kuri dod priekšroku tautastērpam, ir svinētāji, kuri labprātāk ģērbjas vienkāršā…
Lasīt tālāk » -
Matu frizūras Līgo svētkiem
Šis raksts, šķiet, būs aktuāls sievietēm, jo, kā zināms, mati ir sievietes rota, kurai svētku gadījumos tiek pievērsta īpaša vērība.…
Lasīt tālāk » -
Latvijas novadu tautas tērpu atšķirības
Tautastērps ir tautas tūkstošgadīgās vēstures procesu rezultāts, sava veida vēstures vizuālais atspoguļojums, kas cauri gadu simteņiem tas ir pilnveidojies un…
Lasīt tālāk » -
Būtiskākais par tautastērpu un tā nēsāšanu Jāņos
Tradicionāli latvieši Jāņos pušķojās un rotājās, un šis process obligātā kārtā, kā jau svētkos pienākas, ietvēra svētku tērpa – tautastērpa…
Lasīt tālāk »