Šodien ir: 13.12.2017 | Vārda dienas svin: Veldze, Lūcija

Mārtiņi

Mārtiņi jeb, kā to vēl citādi sauc, Mārtiņdiena ir latviešu gadskārtu svētki, kas ik gadu svinami 10. novembrī. Mārtiņdiena ir diena, kas iezīmē rudens beigas un ziemas sākumu – senlatviešu Saules gada kalendārā Mārtiņi apzīmē viduspunktu starp Miķeļiem un Ziemassvētkiem jeb rudens un ziemas saulgriežiem. Mārtiņi tiek uzskatīti par saimnieciskā gada noslēgumu, kā arī veļu laika nobeigumu.

Senlatviešu kalendārā Mārtiņi tiek atzīmēti kā vienas dienas svinības, tomēr dainās tiek pieminēts arī Mārtiņa vakars, kas arīdzan ietvēra dažnedažādas izdarības. Vēl citviet ir minēts, kas Mārtiņus, līdzīgi kā citus senlatviešu svētkus, svētīja trīs dienas. Jāpiemin, ka Mārtiņi, līdzīgi kā Miķeļi, kas apvienoti ar Apjumībām, tiek svinēti kopā ar Apkūlībām.

Jāsaka, ka Mārtiņus to tradicionālajā izpratnē svin ne vien latvieši, bet arī citas pasaules tautas, piemēram, Vācijā Mārtiņdiena tiek dēvēta par Martinstag, Anglijā par Martinmas, Zviedrijā par Mårtensafton, Dānijā par Mortensdag, Somijā par Martinpäivä, bet Igaunijā par Mardipäev. Kopš viduslaikiem Mārtiņdienas svinēšana ir saistīta ar zirgu kultu un bruņniecību, tāpēc arī tās tradīcijas ir saistītas ar šiem motīviem.

rudens zirgs

Mārtiņi un Sv. Mārtiņa diena

Tā kā senlatviešu kalendārs ievērojami atšķīrās no mūsdienās zināmā kalendāra, jo tas tika veidots saskaņā ar Saules gada ritu, tad, skaidrs, ka Mārtiņdiena netika svinēta 10. novembrī, bet gan dienā, kad Saule atradās rudens un ziemas saulgriežu viduspunktā – astronomiski šis laiks parasti iekrīt 5. / 6. novembrī. Ir avoti, kuros ir minēts, ka Mārtiņi tika svinēti 9. piecdienu nedēļā pēc Miķeļiem. Vēl jāpiemin, ka senlatvieši, būdami zemkopju tauta, gadskārtu svētkus noteica un svinēja saskaņā ar zemkopības darbiem un to secību, ko noteica attiecīgā gada laika dabas apstākļi.

Mārtiņi tiek svinēti 10. novembrī, pateicoties pāvesta Gregora I rīkojumam 601. gadā. Tas bija laiks, kad katoļu Baznīca visus pagāniskos svētkus, tostarp senlatviešu Mārtiņus, centās aizvietot ar kristiešu svinamajām dienām. Šī aizstāšana izpaudās, pirmkārt, ar seno, mītisko nosaukumu nomaiņu uz kristietības svēto vārdiem (piemēram, Jāni, Pēteri, Mārtiņu utt.), tāpēc, skaidrojot jebkuru latviešu gadskārtu svētku nosaukumu, jābūt uzmanīgiem.

Kristieši šo dienu svin kā Sv. Mārtiņa dienu jeb Sv. Mārtiņa svētkus vienu dienu pēc tradicionālajiem Mārtiņiem, proti, 11. novembrī. Kristietībā šī diena tiek saistīta ar Tūras bīskapa Mārtiņa vārdu – bīskaps Mārtiņš esot bijis romiešu karavīrs, aktīvs kristietības izplatītājs un pirmā klostera dibinātājs Gallijā. Kā vēsta leģenda, Mārtiņš sniega vētras laikā esot atdevis ubagam pusi savas jakas, lai tas nenosaltu. Kā vēlāk izrādījās, šis “ubags” esot bijis pats Jēzus Kristus. Šī leģenda radusies un Sv. Mārtiņa dienas svinēšanas tradīcijas aizsākušās 16. gadsimtā Francijā (tā laika Gallijā). Tā Mārtiņdiena izplatījās līdz pat Vācijai, Skandināvijai un arī Baltijas valstīm.




Kas ir Mārtiņš?

Senlatviešu mitoloģijā Mārtiņš tiek uzskatīts par vienu no Dieva dēliem. Mārtiņš ir Saules dilšanas teiksmu dēls, kas ir pilnīgs pretstats Ūsiņam, rīta ausmas teiksmu dēlam, tāpēc arī senlatviešu kalendārā un latvju dainās tie abi tiek likti gadskārtas tecējuma pretējos punktos. Jāsaka, ka Mārtiņam un Ūsiņam, neskatoties uz to, ka tie ir pretpoli, ir daudz kas kopīgs, piemēram, tiem abiem tiek ziedots gailis, tie abi ir saistīti ar Saules simbolu – biti un tie abi ir zirgu patroni – Mārtiņš ziemā, bet Ūsiņš vasarā.

Vairākās dainās Mārtiņam ir piedēvētas arī karavīra īpašības – iespējams, ka šādā veidā senlatvieši mēģināja raksturot gadalaikam raksturīgo darbību, proti, senatnē līdz ar sala iestāšanos sākās arī sirotāju uzbrukumi, jo zeme sasala un kļuva izbraucama, paverot ceļu arī nelūgtiem viesiem. Mārtiņš bieži tiek saistīts ar sudraba krāsu, proti, tas tiek attēlos ar sudraba zobenu un mēteli, kurus, ienākot mājās, pakar vārtu staba galā un aiziedams ņem līdzi. Mājās ar zobenu Mārtiņš ienāk ļoti reti.

Ar Mārtiņu un Mārtiņdienu tiek saistīti arī tādi tēli un zīmes kā bite, kas ir Dieva vēstnesis, dievišķā doma, nostiprināta un pārliecinoša doma, kas ved uz īstenošanos, melni sudrabainais zalktis, kas ir bargais attīrītājs, ozols, kas ir Pasaules koks un visa esošā tēls, pērkons, kuram Mārtiņdienā tiek veltīti pateicības vārdi par vasaras ražu, sudrabs, kas augstākā pakāpē ir saistīts ar prāta darbību, domu, dievišķo apskaidrību un dvēseles tīrību, bet zemākā pakāpē – ar melno, nāvējošo un pārveidojošo enerģiju (pekles caurumiem, akačiem, atvariem, bezdibeņiem un melnajiem caurumiem kosmosā).

Mārtiņa zīme jeb Mārtiņgailis simbolizē gaismu un uguni, kā arī ir auglības pārticības un rudens ražas zīme. Mārtiņa zīmē stilizēti ir attēloti divi gaiļi – gaismas vēstneši, bet tāpat tā atgādina arī gailošu ugunskuru. Ziemā dzīvības spēks saglabājas tikai saknēs, tātad, zem zemes – Mārtiņa zīme vēsta par Viņsaules stiprumu un pazemes spēku, norādot, ka tie ir vārti, kuriem ir jāiziet cauri, lai sāktos kaut kas jauns.

martina zime

Mārtiņdienas tradīcijas

Ņemot vērā to, ka Mārtiņi, kuros nereti bija jau uzsnidzis pirmais sniegs, vēra vārtus uz ziemu, tika pabeigti pēdējie rudens darbi un tika aizsākti visi ziemas sezonai piederošie darbi – līdz Mārtiņiem noteikti bija jāpabeidz aršanas un kulšanas darbi, jo pēc tam zeme dodas atpūtā un ir jānosvin arī pieminētās Apkūlības. Līdz ar Mārtiņiem beidzās arī ganu un pieguļas laiks, proti, iestājoties skarbākiem laika apstākļiem, lopi vairs netika vesti laukā, bet gan savesti kūtī. Tas, kas ir jāpaveic līdz Mārtiņiem un ko pēc tiem nav ieteicams darīt, lieliski ir izklāstīts ticējumos, ar kuriem varat iepazīties turpinājumā.

rudens govis

Mārtiņos arī kāva lopus un sagatavoja tos ziemai. Lai vairotu zirgu un govju auglību un veselību, katrā sētā tika ziedots viens gailis (zirgiem) vai viena vista (govīm), bet vairāk tika piekopta tieši gaiļa kaušana zirgu labklājībai, jo, pirmkārt, gailis ir Mārtiņu galvenais simbols un, otrkārt, Mārtiņš senlatviešu mitoloģijā tiek uzskatīts par zirgu patronu jeb aizgādni, kas rūpējas par zirgu labklājību, tāpēc Mārtiņam tika ziedots gailis, lai tas rūpētos par tiem arī turpmāk. Jāsaka, ka gaiļa kaušana nebija tikai mehāniska darbība, bet vesels upurēšanas rituāls – ar dzīvu, vēlams, melnu gaili pretēji saules ritumam tika apriņķoti visi zirgi, virs auzu siekas tika nokauts gailis un notecinātas tajā gaiļa asinis, asiņainās auzas tika izbērtas zirgu silēs, ar gaiļa asiņaino galvu un kaktu tika apsmērētas staļļa stenderes un palodi, bet uz durvīm tika uzvilkts krusts. Gailis latviešu mitoloģijā ir seksualitātes un vīrišķā falla simbols, bet šajā kontekstā gaiļa simbols pilda aizsardzības funkciju.

melns gailis

Mūsdienās neatņemama Mārtiņdienas svētku mielasta sastāvdaļa ir zoss, lai gan senlatviešiem tas bija nokautais gailis vai vista – daudzinātā Mārtiņdienas zoss ir vairāk raksturīga ģermāņu tautu, piemēram, vāciešu un austriešu Mārtiņdienas mielastos. Gailis tika celts galdā arī par godu Mārtiņam, jo, kā jau pieminēts, gailis ir galvenais Mārtiņdienas simbols – ziedojot Mārtiņam ceptu gaili, ļaudis cerēja uz Mārtiņa labvēlību un bagātīgu ražu arī nākamajā gadā. Tāpat galdā tika celta arī maize, speķa pīrāgi, sautētas saknes (burkāni, bietes, kāļi), zirņi, putraimu desa jeb asinsdesa, asins pankūkas, spudiņš jeb drebulis, štāks jeb steņķis, karašas, zirņu, kartupeļu un kaņepju pikas, mizā cepti kartupeļi, biezpiens, medus, medalus, alus, kvass, augļu un ogu sulas, kā arī medus rausis īpaši Mārtiņam. Tā kā kopā ar Mārtiņiem tika svinētas arī Apkūlības, galdā tika celta arī cūkgaļa, kas piederas jau ziemas sezonas ēdieniem. Uz galda valda ēdienu pār pārbagātība, ko veido rudens ražas labumi un kauto lopu gaļa. Mielastu pavada neviltota līksmība ar jautrām dziesmām, dejām, rotaļām (“Gaiļu cīņas”, “Saulīte un Mēnestiņš”, “Kumeliņi, kumeliņi”, “Beķer’ cepti kliņģerīši”, “Trejdeviņi” u.c.), kā arī citām izdarībām, piemēram, masku gājieniem un zīlēšanu. Neiztrūkstoša bija saimnieces deja, kurai bija rituāla nozīme, lai vairotu labklājību un svētību sētā, kā arī veicinātu izdošanos ar lopiem un ražu.

gaila cepetis

Mārtiņi ir diena, kad beidzas veļu laiks, kas bija aizsācies Miķeļos. Līdz ar Mārtiņiem sākas maskošanās jeb masku gājienu laiks, simbolizējot klusā veļu laika beigas un jaunās dzīves sākumu. Masku gājieni lielākā vai mazākā mērā turpinājās līdz pat Meteņiem, bet Mārtiņos tie tika saukti par Mārtiņa dzīšanu. Šīs maskas, atkarībā no Latvijas kultūrvēsturiskā novada, tiek sauktas par budēļiem, ķekatām, čigāniem, kaļadām u.c., bet Mārtiņos gājēji tika saukti par Mārtiņa bērniem vai mārtiņiem. Cilvēki, pārtērpušies dažnedažādās mītiskās un mitoloģiskās maskās, devās gājienā no mājas uz māju, vairojot tajās veselību, auglību, svētību un laimi. Tiek uzskatīts, ka šīs maskas simbolizē arī mirušo garus – veļus, kuri apciemo dzīvos šai pus saules, kas, noslēdzoties veļu laikam, ir tikai pašsaprotami. Vēl viens elements, kas Mārtiņu masku gājienus atšķir no citu svētku masku gājieniem, ir maska – Miesmetis, kas no dainām var tikt interpretēts kā lopu kaušanas laika personificējums. Līdzīgi kā Jumis ir Miķeļu tēls, tā Miesmetis ir Miķeļu tēls, kas saistīts ar pārtikas nodrošināšanu ziemai. Tāpat Mārtiņa bērnu starpā noteikti vajadzēja būt arī zirga maskai, simbolizējot jebkura zemkopja lielāko palīgu. Vairāk par budēļiem tradīcijām varat izlasīt rakstā par senlatviešu Ziemassvētkiem, kuros ķekatās iešana bija viena no galvenajām tradīcijām.

Senlatviešiem nevieni svētki neiztika bez mājokļa sakopšanas un izpušķošanas, tāpēc arī Mārtiņos mājoklis tika rotāts ar sezonāliem dabas materiāliem, piemēram, salmu vītnēm un Mārtiņdienas simboliku, piemēram, Mārtiņa jeb Mārtiņgaiļa zīmēm, kurā stilizēti attēloti divi gaiļi.

Arī Mārtiņdiena ir to senlatviešu svētku starpā, kuras laikā tika piekopta zīlēšana – jaunas meitas zīlēja galvenokārt savus līgavaiņus vai precību laiku, bet zemkopji nodarbojās ar laika apstākļu prognozēšanu, no kuriem bija atkarīga to nākamā gada raža. Laika pareģojumi tika balstīti galvenokārt uz ticējumiem, kas arīdzan ir veidojušiem uz laika novērojumu pamata.

rudens mezs

Mārtiņdienas ticējumi

Par laiku:

  • Ja Mārtiņos kokos ir zaļas lapas, Vasarsvētkos to būs maz;
  • Ja Mārtiņos ir jauks un skaidrs laiks, ziemā būs liels sals;
  • Ja Mārtiņos ir miglains laiks, ziema būs silta;
  • Ja Mārtiņos ir apsniguši jumti, būs gara ziema;
  • Ja Mārtiņos ir sals, tas Ziemassvētkos būs silts laiks;
  • Ja Mārtiņos zosis iet pa ledu, Ziemassvētkos tās peldēs pa ūdeni;
  • Ja Mārtiņos zosis staigā pa dubļiem, Lieldienās tās ies pa ledu;
  • Ja Mārtiņos ir sals, Katrīnās un Andrejos līs;
  • Ja Mārtiņos ir atkusnis, atkušņi būs visu ziemu;
  • Ja Mārtiņos ir skaidrs laiks, gaidāms labs gads;
  • Ja Mārtiņos ir skaidras naktis, būs skaidrs siena laiks;

Par ražu:

  • Ja Mārtiņos kokos ir sarma, vasarā būs liela augļu raža;
  • Zeme jāapar līdz Mārtiņiem, citādi nākamajā gadā būs slikta raža;
  • Mārtiņos jākauj zoss, tad mieži padodas labi;
  • Mārtiņos melderis nedrīkst malt miltus, citādi svētība nevar ienākt dzirnavās;
  • Mārtiņos kalējs nedrīkst kalt dzelzi, citādi plēšas slikti pūš;

Par lopiem:

  • Pēc Mārtiņiem nejāj pieguļā un nelaiž lopus ganos, jo tad vilki plēš zirgus un govis;
  • Ja Mārtiņi iekrīt vecā mēnesī, lopu barība padodas nesātīga, bet lopi to daudz ēd;
  • No Mārtiņiem līdz Ziemassvētkiem jāmin mīklas un jāstāsta pasakas, tad cūkas labi barojas;

Par precībām:

  • Mārtiņos, ejot gulēt, meitām istabas vidū jānomet brunči – kas tos sapnī pacels, tas arī apprecēs;
  • Mārtiņos, ejot gulēt, meitām uz grīdas jānomet visas drēbes, kas pa dienu bijušas mugurā – kas tās naktī pacels, būs īstais brūtgāns;
  • Mārtiņos pirms gulētiešanas meitām jānomazgā seja, nenoslaukot to – tad sapnī nākot nākamais līgavainis un slaukot seju;
  • Mārtiņos jaunām meitām jāiet uz kūti un tumsā jāķer jēri – ja noķer aunu, izies pie vīra, ja noķer aitu, līdz precībām vēl nāksiet pagaidīt;

Par nākotni:

  • Ja Mārtiņa bērni kādu per kādu mājinieku, nevajag slēpties zem gultas, citādi visu mūžu būs bailīgs;
  • Mārtiņos dūšīgi jādanco, lai vairotu prieku un enerģiju.

 

Kategorijas: Tradicionālie

Tēmas: ,,,,,