Šodien ir: 21.09.2017 | Vārda dienas svin: Matīss, Modris, Mariss

Tēva diena

Tēva diena ir starptautiska mēroga svētki, kas tiek svinēti par godu visiem pasaules tēviem, tādējādi godinot tēva nozīmīgo lomu kā ģimenē, tā arī sabiedrībā.

Galvenā šo svētku ideja, kas ir palikusi nemainīga kopš to pirmsākumiem, ir pateikties tēviem par viņu devumu ģimenei un ieguldījumu bērnu audzināšanā, kā arī stiprināt tēvu un viņu bērnu ģimeniskās saites.

Mūsdienās, kad tradicionālais ģimeņu modelis ir krietni pamainījies, viens no šo svētku mērķiem ir popularizēt ideju, ka būt tēvam ir moderni, pagodinoši un ar to ir jālepojas, bet tajā pašā laikā arī atgādināt vīriešiem par pienākumiem un atbildību, kas saistās ar vecāku lomu.

Tēva diena tiek svinēta septembra otrajā svētdienā, līdzīgi kā Mātes diena maija otrajā svētdienā, līdz ar to katru gadu šie svētki iekrīt citā datumā. Latvijā šai dienai ir svētku dienas statuss, bet tā nav valsts oficiālā brīvdiena. Latvijā Tēva diena tiek atzīmēta kopš 2008. gada, bet tikai kopš 2009. gada rudens tā ir Latvijas svinamo dienu kalendārā. Pēc tam, kad Latvijas Pirmās partijas un partijas “Latvijas ceļš” frakcija bija iesniegusi priekšlikumu un Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija to bija atbalstījusi, likumā “Par svētku, atceres un atzīmējamajām dienām” tika izdarīti grozījumi un septembra otrā svētdiena tika pieņemta par Tēva dienu, iekļaujot to atzīmējamo dienu sarakstā. Ātrāk šī diena netika svinēta, jo Latvija, kā zināms, ilgus gadus bija PSRS ietekmē, kas atzina tikai savus svētkus.

Tēva dienas vēsture

Tēva dienas vēsturei pasaulē ir apmēram 100 gadus sena vēsture. Tēva dienas ideja un pirmsākumi meklējami 1910. gada 19. jūnijā, Amerikas Savienotajās valstīs, Vašingtonā, lai pievērstu uzmanību tēva lomai bērnu audzināšanā.




Pirmā Tēva dienas ceremonija nosacīti norisinājās jau 1908. gada 5. jūlijā, Feirmontā, Dienvidu Virdžīnijā. Centrālajā Apvienoto Metodistu baznīcā Greisa Goldena Kleitone pieminēja sava tēva zaudējumu, kurš līdz ar vēl 361 vīrieti, no kuriem 250 bija tēvi, 1907. gada decembrī gāja bojā kalnrūpniecības katastrofā, kas tūkstošiem bērnu atstāja bez tēviem. Greisa Kleitone iedvesmojās no Annas Džārvisas, kurai pateicoties tika ieviesta Mātes diena un kura rīkoja svētkus par godu savai aizgājušajai mātei Graftonā, Dienvidu Virdžīnijā, kas atrodas apmēram 24 kilometrus no Feirmontas. Greisa Kleitone lūdza mācītāju Robertu Tomasu Vebu pieminēt visus šos bojāgājušos tēvus. Šis notikums bija vienreizējs un dažādu iemeslu dēļ nekādu atbalstu un atsaucību ārpus Feirmontas neguva – šo notikumu aizēnoja ASV neatkarības dienas svinības un 16 gadīgas meitenes slepkavība 4. jūlijā, kā arī tas netika atspoguļots presē, un pati Greisa Kleitone, būdama klusa un atturīga, vairs nekad par šo notikumu nerunāja. Tā pagāja vairāki gadi.

1910. gada 19. jūnijā, Spokānā, Vašingtonā, pie Jauno vīriešu kristīgās apvienības ēkas pēc Sonoras Smārtas Dodas iniciatīvas tika svinēta Tēva diena. Viņas tēvs bija kara veterāns Viljams Džeksons Smārts, kurš viens pats uzaudzināja sešus bērnus. Dzirdot par to, ka Centrālajā Apvienoto Metodistu baznīcā norisinās Annas Džārvisas iedibinātās Mātes dienas svinības, Sonora Smārta mācītājam ieteica, ka arī tēviem to pagodināšanai vajadzētu ieviest līdzīgus svētkus. Kā svinību datumu viņa ieteica 5. jūliju, kas ir viņas tēva dzimšanas diena, tomēr mācītājiem nebija laika, lai tik īsā laikā tiem pienācīgi sagatavotos, tāpēc svētki tika atlikti uz jūlija trešo svētdienu. Vairāki vietējie garīdznieki apstiprināja šo ideju un jau 19. jūnijā, visā pilsētā tika izsludināta Tēva diena.

20. gados Sonora Smārta, pārstājot popularizēt Tēva dienu, uzsāka studijas Čikāgas Mākslas institūtā, un Tēva dienas svinības pat vietējā Spokānā tika nedaudz piemirstas. Tomēr jau 30. gados Sonora Smārta, beigusi studijas, atgriezās un atsāka šo svētku popularizēšanu, izpelnoties atsaucību nacionālā līmenī. Popularizējot Tēva dienu, viņa palīdzēja arī tirgotājiem, kas šajos svētkos gūst vislielāko labumu, piemēram, kaklasaišu un tabakas pīpju ražotājiem, kuru produkcija tradicionāli tika pirkta tēvu dāvanām. Vairums amerikāņi sākotnēji pretojās šiem svētkiem, uzskatot, ka šo svētku ieviešana ir kārtējais komersantu mēģinājums gūt komerciālos panākumus tāpat kā Mātes dienā. Saistībā ar šo nostāju arī presē bija lasāmi ciniski un sarkastiski raksti, kā arī joki, bet komersanti nepadevās un pat iekļāva šos tekstus savās reklāmās.

Neskatoties uz vairākiem mēģinājumiem Tēva dienu padarīt par oficiāliem svētkiem jau kopš 1911. gada, visbeidzot 1972. gadā ar prezidenta Ričarda Niksona atzinumu tā tika pasludināta par valsts svētkiem. Viena gadsimta laikā šie svētki ir kļuvuši par populāriem un nozīmīgiem svētkiem visā pasaulē – mūsdienās tos svin it visos apdzīvotajos kontinentos, kopumā apvienojot 135 pasaules valstis, kurās Tēva diena tiek svinēta neatkarīgi no iedzīvotāju ādas krāsas un reliģiskās pārliecības. It visās šajās valstīs Tēva dienai ir oficiāli svinamās dienas statuss.

Tēva diena citviet pasaulē

Jāuzsver, ka dažādās pasaules valstīs Tēva dienas datums atšķiras – ja Latvijā tā tiek svinēta septembra otrajā svētdienā, tad, piemēram, Krievijā – 23. februārī, Itālijā – 19. martā, Korejā – 8. maijā, Rumānijā – maija otrajā svētdienā, Tongā – maija trešajā svētdienā, Vācijā – Debesbraukšanas dienā jeb Lielajā Krustdienā, Lietuvā – jūnija pirmajā svētdienā, Dānijā – 5. jūnijā, Austrijā – jūnija otrajā svētdienā, Gvatemalā – 17. jūnijā, Ēģiptē – 21. jūnijā, Džersijā – 22. jūnijā, Polijā – 23. jūnijā, Haiti – jūnija pēdējā svētdienā, Urugvajā – otrajā jūlija svētdienā, Dominikānas Republikā – jūlija pēdējā svētdienā, Taivānā – 8. augustā, Brazīlijā – otrajā augusta svētdienā, Dienvidsudānā – augusta pēdējā pirmdienā, Austrālijā – septembra pirmajā svētdienā, Luksemburga – oktobra pirmajā svētdienā, Igaunijā – novembra otrajā svētdienā, Indonēzijā – 12. novembrī, Taizemē – 5. decembrī, Bulgārijā – 26. decembrī, Nepālā – Jaunā mēness dienā, Irānā – Rajabā utt.

Ja skatāmies statistiski, vairākums pasaules valstu Tēva dienu svin jūnija trešajā svētdienā, bet liela daļa valstu, kurās dominē katoļticība, svin to 19. martā. 19. martā kristīgā baznīca, it īpaši katoļticīgie, svin Svētā Jāzepa dienu, kas nereti tiek piesaistīta Tēva dienas svinībām. Šajā dienā tiek pieminēts Jēzus Kristus audžutēvs un Vissvētākās Jaunavas Marijas līgavainis, kā arī cilvēks, kuram vienam no pirmajiem bija tas gods savām acīm skatīt Dieva dēlu. Svētais Jāzeps tiek cildināts arī kā šķīsto jaunavu sargātājs, Dieva Dēla uzturētājs, Svētās ģimenes galva, ģimeņu atbalstītājs un aizbildnis, nelaimīgo iepriecinātājs, kā arī slimnieku cerība un mirstošo gādnieks. Tiek uzskatīts, ka šajā dienā Dievs uzklausa ir visas labās lūgšanas un vēlēšanās.

Kopumā vērtējot, jāsaka, ka Austrumu zemēs Tēva dienai ir pat lielāka popularitāte nekā Mātes dienai, kas varētu būt izskaidrojams ar faktu, ka Austrumu zemēs valda patriarhāts. Patriarhāts ir sociālās organizācijas forma, kurā vīrietim ir dominējošā un noteicošā loma kā ģimenē, tā arī sabiedrībā.

Tēva dienas tradīcijas

Ņemot vērā to, ka Latvijā Tēva diena tiek atzīmēta pavisam neilgu laiku, šo svētku laikā nav novērojamas nekādas īpašas un unikālas tradīcijas, tomēr latvieši cenšas mācīties no citām pasaules valstīm, kur šie svētki tiek svinēti krietni ilgāku laiku. Tēva diena Latvijā ar katru gadu iegūst arvien lielāku sabiedrības atsaucību un līdztekus Mātes dienai pakāpeniski kļūst par nozīmīgiem ģimenes svētkiem, līdz ar to, domājams, ka arī Tēva diena ar laiku iemantos kādas, tikai tai raksturīgas tradīcijas.

Līdz šim Latvijā Tēva diena ir tikusi svinēta tikai ģimeņu ietvaros, bet ir rīkoti arī vairāki publiski pasākumi un sabiedriskās aktivitātes, kas, gadiem ejot, kļūst arvien vairāk un daudzveidīgākas, piemēram, koncerti, gājieni, kā arī sporta aktivitātes.

Parasti šajā dienā tēviem tiek teikts paldies, pateicoties un apsveicot tos mutiski vai uzdāvinot kādu dāvanu. Pateicības vārdus tēviem visbiežāk saka viņu bērni, kā arī sievas, bet īpašos pasākumos tos mēdz teikt arī citas personas.

 

Kategorijas: Starptautiskie

Tēmas: ,,,,