Ziemassvētku ticējumi

Par nākotni:

• Kas Ziemassvētku rītā agri ceļas, tas visu gadu staigā neizgulējies;
• Lai visu gadu varētu agri pamosties, Ziemassvētku rītā agri jāceļas;
• Kādas ir pirmās 12 naktis pēc Ziemassvētkiem, tādi ir nākamie 12 mēneši;
• Ja Ziemassvētku rītā mājā pirmā ienāk sieviete, nākamais gads ir nelaimīgs, bet, ja pirmais ienāk vīrietis, nākamais gads ir laimīgs;
• Liels vējš Ziemassvētku naktī vēsta par bada un sērgu gadu;
• Ja pirms Ziemassvētkiem ir putenis, nākamais gads ir labs, bet, ja puteņa nav, nekas labs nav gaidāms;
• Ja Ziemassvētku naktī stāvot krustojumā, tad varot uzzināt visu, kas nākamajā gadā notiks;
• Ziemassvētku naktī jāiet uz kūti klausītos, ko zirgi runā, tad varot uzzināt, kas notiks nākotnē;
• Pirmajā sniegā jāmazgā mute, lai nākamo gadu nebūtu samiegojies un būtu skaists.

Par laiku:

• Ja pirms Ziemassvētkiem ir daudz sniega, pirms Jāņiem ir daudz lietus;
• Ja Ziemassvētki ir zaļi, Lieldienas ir baltas;
• Ja Ziemassvētku naktī debesīs daudz zvaigžņu rotājas, būs auksts laiks;
• Ja Ziemassvētku dienā saulei ir redzami lieli stari, gaidāma auksta ziema ar lieliem puteņiem;
• Ja ap Ziemassvētku laiku sasnieg liels sniegs, ap Jāņiem esot ļoti karsts laiks;
• Ja Ziemassvētkos snieg sniegs, pavasaris esot auksts;
• Ja Ziemassvētkos koku zarus klāj sarma, būšot agrs pavasaris;
• Ja Ziemassvētku naktī zvaigznes trīsuļo, gaidāms sniegs un putenis.

Par ražu:

• Ja pirms Ziemassvētkiem ūdeņi pārsalst trīs reizes, ir ražīga vasara;
• Lai būtu auglīga vasara, Ziemassvētkos līdz pulksten divpadsmitiem naktī ir jāēd un jādzer;
• Ja Ziemassvētku naktī ir apmākušās debesis, nākamā gada raža ir slikta, bet, ja debesis ir skaidras un zvaigžņotas, raža ir laba;
• Sniegputenis Ziemassvētkos nākamajā gadā sola daudz medus;
• Ja Ziemassvētku laikā logos rotājas daudz leduspuķu, vasarā ir padevusies laba augļu raža;
• Ja Ziemassvētku naktī basām kājām iet purināt ābeles, nākamajā gadā ir laba ābolu raža;
• Lai augtu vareni lini, Ziemassvētku vakarā, stāvot uz vienas kājas, jāstāv uz galda un vienā rokā jātur alus kauss, bet otrā rokā jātur linu sauja;
• Ja Ziemassvētkos vējains laiks, nākamajā gadā ir liela koku augļu raža;
• Ja Ziemassvētkos pie debesīm daudz zvaigžņu, nākamajā vasarā ir daudz sēņu un ogu;
• Ja Ziemassvētkos tiek vārītas pupas un zirņi, tie labi aug;

• Lai no dārza aizbaidītu kurmjus, Ziemassvētku vakarā ir jādzied un jādanco dārzā;
• Ja pēc Ziemassvētkiem ir slapji laika apstākļi, gads ir neauglīgs un rudzi ir briesmās;
• Ja Ziemassvētku laikā pa kūlu rāpo prusaki, būšot badīga vasara;
• Ja līdz Ziemassvētkiem upes un ezeri nav aizsaluši, nākamajā vasarā būšot bagāts zivju loms;
• Ziemassvētku rītā esot jāpārcilā visi arāja darba rīki, lai augļiem būtu laba raža un visi lauku darbi veiktos raitāk;
• Ja Ziemassvētki ir bez sniega, siena raža padodas vāja, bet, ja zemi klāj bieza sniega kārta, būšot biezi siena vāli;
• Ja Ziemassvētku vakarā govis guļ mierīgi, tad nākamajā gadā gaidāmi labi lopi, bet, ja govis guļ nemierīgi, gaidāmi slikti lopi;
• Ja Ziemassvētkos ir skaidras un zvaigžņotas debesis, nākamajā gadā gaidāma laba zirņu un griķu raža;
• Ja Ziemassvētki iekrīt svētdienā, gaidāma ražīga vasara.

Par veselību:

• Ja Ziemassvētkos basām kājām apskrien apkārt savām mājām, cilvēks kļūst vesels, spēcīgs un auglīgs;
• Lai nesāpētu zobi, Ziemassvētku vakarā ar basām kājām trīs reizes jāapskrien apkārt mājai;
• Ziemassvētku vakarā ēdot nedrīkst laizīt pirkstus, citādi tos bieži pārgriezīs;
• Ja Ziemassvētkos plēš skalus, nākamajā gadā duroties skabargas;
• Lai stiprinātu veselību, Ziemassvētku rītā mājās jāienes tīra avota ūdens spainis.

Par laimi:

• Ziemassvētku vakarā nepieciešams sadegt visas lampas, lai Laimīte redzētu, kur nākt;
• Ziemassvētku naktī nav labi paturēt mājās svešiniekus;
• Lai nākamais gads būtu svētīgs, uz galda jāliek maize, sāls un uguns;
• Ziemassvētkos jāvelk jauns krekls, neskatoties uz to, kādā krāsā tas ir;
• Lai piesaistītu veiksmi, Ziemassvētku rītā pirms saullēkta jāpagūst iekurināt uguns;
• Lai nākamais gads būtu svētīgs un pārticīgs, visai saimei jāēd cūkas šņukurs;
• Lai nebūtu jāraud, Ziemassvētkos jāapēd visi zirņi;
• Ziemassvētku vakarā uz visām durvīm ar krustiem jāvelk krustus, lai velns un ļaunie gari nenākot iekšā;
• Ja Ziemassvētkos, ķemmējot matus, ķemme nokrīt zemē, pašam to nevajagot celt, bet gan palūgt kādam citam pacelt.
• Ziemassvētku rītā jākurina krāsns vai kamīns, lai dūmi ietu caur skursteni, mājās ienesot laimi;
• Lai pasargātu māju no ļauniem gariem, pēc Ziemassvētkiem palikušos gružus jāsadedzina pagalmā;
• Lai no mājas izdzītu visus nelabos, pirms sēšanās pie galda jāatver mājas durvis;
• Lai piesaistītu veiksmi, mājā jārotā ar svecēm, vainagiem un zvaniņiem.

Par mīlestību:

• Ja Ziemassvētku rītā suņi stipri rej, nākamajā gadā tajā mājā gaidāmas kāzas;
• Ja Ziemassvētku naktī meitas guļ neapsegtām kājām, puiši pielabinoties;
• Ja meita Ziemassvētku vakarā sēžot uz bluķa, nākamajā gadā paliekot vecmeitās.

Par labklājību:

• Lai nākamo gadu pavadītu labklājība un bagātība, Ziemassvētku vakarā uz galda jāliek 12 dažādi ēdieni un 9 reizes pēc kārtas jāēd;
• Ziemassvētku vakarā ātri jābeidz strādāt, lai nākamajā gadā darbi labi veiktos;
• Lai nekad netrūktu naudas, Ziemassvētkos nedrīkst to visu izdot;
• Ziemassvētku rītā jārauga, lai bērni neaizskrietu pie kaimiņiem, citādi darbi neveikšoties;
• Lai turpmāk visi darbi veiktos, Ziemassvētku rītā visi darbi jāpadara vēl tumsā;
• Kas Ziemassvētku rītā pirmais pieceļas, tas nākamajā gadā ir pirmais ar darbiem priekšā;
• Lai būtu daudz naudas, Ziemassvētkos ir jāēd daudz zirņu;
• Ja Ziemassvētku vakarā apkārt baznīcai nes kaķi, būšot daudz naudas;
• Ja Ziemassvētku vakarā, kurot uguni, izbirst sērkociņi, nākamajā gadā būšot daudz naudas;
• Lai nākamajā gadā valdītu pārticība, pēc Ziemassvētku mielasta ēšanas uz nakti viss ir jāatstāj uz galda;
• Lai vairotu labklājību, jāiet ciemos, jāaicina pie sevis, jācienā ar ēdieniem un jādāvina dāvanas;
• Lai piesaistītu gaismu un siltumu, jādedzina sveces.

Ziemassvētkos nedrīkst:

• Medīt, šūt, griezt, vilkt vecas drēbes, mazgāt veļu, slaucīt grīdu, lamāties, zagt, mānīt.