Nerātnās Jāņu tautasdziesmas (18+)

Viena pate Jāņa zāle

Brīžam gulu, brīžam stāvu;

Kad ierauga jaunas meitas,

Stāvu vien slaistījās.

 

Visas labas tās zālītes

Līgo dienas vakarā,

Vēl labākas tās vālītes,

Kas meitiņai rociņā.

 

Jāņu meita atnākusi,

Vālīti tā Jānim tver,

Jāņu puisi nopērusi,

Mīlas rozi vaļā ver.

 

Lai mīlēja, kas mīlēja,

Jānītis – tas gan mīlēja,

Viņam ir tie lielie zvani,

Lielās biksēs zvana skaļi.

 

Mīlas naktī alu dzēru,

Līdz pašam’i galiņam,

Tagadam’i nevarēju

Tikt līdz meičas maciņam.

 

Ak, tu krupi, tautu meita,

Tavu smuku pupu šņoru!

Man iztrūka bikšu kņope,

Uz tevim raugoties.

 

Jānīts savu stīvu bībi

Ar dūrēm sadūrēja,

Kam rāmi negulēja

Melnajās biksītēs.

 

Vai, vai, Jānīti,

Tavu asu rīku!

No zirga lēkdams,

Nodūra sivēnu.

 

Ai, māmiņa, ai, māmiņa,

Tavs Jānīt’s nebēdnieks:

Vakar dzina blusai pēdas

Pār meitiņas vēdergalu.

 

Viena pate Jāņu zāle

Brīžam liela, brīžam maza:

Siltumā izstiepās,

Aukstumā sarāvās.

 

Danco, puika, cik tu gribi,

Neplēs manu lindraciņu;

Es tev došu, cik gribēsi,

Kad māmiņa neredzēs.

 

Alu, alu, alus puisi!

Kur palika alus puisis?

Alus puisis pagrabā

Ar meitām biksas maina!

 

Tev, Jānīti, reti zobi,

Nāc man kūsi izsukāt,

Man kūsis pieputējis

Visu gadu rijiņā.

 

Es vācieti dancināju

Pašā Jāņu vakarā:

Pauti gāja bicu, bacu,

Pipelīte uhcakcā!

 

Tieva, tieva, gara, gara

Leišu kunga pipelīte,

Noriet saule iebāžot,

Uzlec saule izvelkot.

 

Pist es devu puisīšam,

Kājiņās stāvēdams.

Kam man tāda nieka dēļ

Pa zemīti vārtīties?

 

Es savam brūtgānam

Ļauna vārda nesacīšu:

Visu nakti man atļāva

Ar pipeli spēlēties.

 

Es meitiņa kā puķīte,

Caura mana petenīte;

Es tev lūdzu, tautu dēls,

Aizbāz manu petenīti.

 

Kūru guni, tūpuļoju,

Man izkrita petenīte;

Ja, puisīši, atrodiet,

Izpisuši, atdodiet.

 

Jānītim, brālītim,

Liela skāde notikuse:

Glāza pauti saplīsuši,

No kumeļa nolecot.

 

Jānīšam zili pauti,

Pēteram puspelēki.

Jānīts savus zilus pautus

Iešauj ziedu cekulā,

Pēters savus puspelēkus

Iesien rudzu kūlītī.

 

Es ar Jāni dancot gāju,

Māte sauca launagā,

Jānīšam bij samta bikses,

Man bij zīda kapatiņa.

 

Dižas meitas, diži puiši

Kaili pāri gunim lēca,

Jo guntiņa dega koši,

Jo augstāki kājas cēla.

 

Lai saulīte kur uzausa,

Pliki guļ Jāņu bērni,

Mīlas guņi tos pasauca,

Steigā jāmet nost ir tērpi.

 

Kas tā, velns, par puķi auga

Jāņa tēva dārziņā:

Kāts pipeles resnumā,

Lapa pežas platumā.

 

Divi graudi miežu mērcu,

Trīs muciņas alus daru.

Divi reizes pasadzēru,

Abi pauti notrīcēja;

Pasadzēru trešo reizi,

Slējās stāvu pipelīte.

 

Es jums lūdzu, jaunas meitas,

Zem eglītes negulēt:

Lietus lija, skujas bira,

Zutis līda vēderā.

Tas nebija upes zutis,

Tā bij puiša pipelīte.

 

Vecais mani jaunu ņēma,

Bet raženi turējās:

Trīs reiziņas naksiņā

Kā līgot nolīgoja!

 

Ak, tu mazais Pēterīti,

Tev ir švaka pederīte;

Atnāks lielais vēršu Jānis,

Tam ir labs velkamais.

 

Es puisītis, tu meitiņa,

Iesim abi velēties:

Tev ir laba sārmu sile,

Man ir laba bungu vāle.