LīgoLīgo svētku dziesmas

Tautasdziesmas par Jāņa māti un Jāņa tēvu

Sieru, sieru, Jāņa māte, līgo, līgo.

Tev ir govis laidarā`i, līgo.

Alu, alu, Jāņa tēvs`i, līgo, līgo.

Tev ir mieži tīrumā`i, līgo.

Labvakaru, Jāņa māte, līgo, līgo.

Vai tu mūsu gaidījusi? Līgo.

Mīkstu sieru sasējusi, līgo, līgo.

Saldu alu darījusi, līgo.

Jāņa tēva ar Jāņa māti, līgo, līgo.

Abi lieli amatnieki, līgo.

Viens bij ķērnes laizītājs, līgo, līgo.

Otra siera meklētāja, līgo.

Dod, Dieviņi, Jāņa tēvam, līgo, līgo.

Ilgu mūžu nodzīvoti, līgo.

Dod tam zeltu, sudrabiņu, līgo, līgo.

Dod gudraju padomiņu, līgo.

Ja būs laba Jāņa māte, līgo, līgo.

Ar ziediem`i kaisīsim`i, līgo.

Ja būs slikta, ja būs barga, līgo, līgo.

Ar dadžiem`i badīsim`i, līgo.

Daiļa bija Jāņa māte, līgo, līgo.

Glīta Jāņa istabiņa, līgo.

Gar griestiem`i kuplas rozes, līgo, līgo.

Visa grīda magonēs`i, līgo.

Tur man tika Jāņos ieti, līgo, līgo.

Kur priecīga Jāņa māte, līgo.

Kur priecīga Jāņa māte, līgo, līgo.

Tur priecīga dzīvošana, līgo.

Jāņa tēvs alu dara

Pašu svētku vakarā;

Jāņu māte sieru sēja

Agrā agrā rītiņā.

Sieru, sieru, Jāņu māte,

Rītu būs Jāņu diena:

Atnāks Jāņi, aizies Jāņi,

Nebūs tev ko pacienāt.

Jāņu māte sieru sēja,

Vardi lika viducī;

Šim stūrītis, tam stūrītis,

Jānīšam viducītis.

Jōņu mōte sīru sēja

Jōņ’a dīnas reiteņā;

Jōņa bārni skatejōs,

Maleņā stōvādami.

Mana balta māmulīte

Mazu sieru sasējusi.

Ko tu dosi ganiņam,

Ko zālīšu nesējam?

Aiz skopuma saiminiece

Jāņu siera neizsēja,

Lai nenāktu Jāņa bērni

Viņas sētu aplīgoti.

Klusu klusu klausījos,

Kas nātrēs čabinās:

Jāņa māte sieru sēja,

Lai neredz Jāņa bērni.

Jāņu māte sieru sēja

Aiz pirtiņas elksnīšos;

Nebij` lāga sasējusi,

Pati visu apēdusi.

Jāņa māte sieru sēja,

Aiz eglītes tupēdama;

Lien laukā, Jāņa māte,

Dod saviem bērnīniem!

Jāņu māte sieru sēja

Aiz namīna krūmīnā,

Jāņu meitas govis slauca,

Laidarā`i tupēdamas;

Pienīc gāja; šņību, šņābu,

Kaņepīte: knipu, knapu.

Naudu, naudu, Jāņu tēv,

Jālīgst siera sējējiņa:

Jāņu māte saslimusi,

Jāņu dienu gaidīdama.

Tēva gods, tēva gods,

Kur tās pašas mātes gods?

Tēvis alu padarīja,

Māte sieru nesasēja.

Sīn man sīru, Joņa mōt,

Es tev dūšu vainadziņu

Nū visōdim zemes zīdim,

Ōbeļzīdu vīn nadūšu;

Ōbelīte gouži roud,

Kōjiņom nūminūt.

Jāņu mātei lielas govis

Tā kā vienas briežu mātes;

Tā sasēja lielu sieru,

Jāņa bērnus gaidīdama.

Jāņu māte sieru sēja,

Ozolā`i sēdēdama;

Kāp zemē, Jāņu māte,

Jāņu diena atnākusi.

Jāņu māte sieru sēja

Deviņiem stūrīšiem;

Jāņu tēvis alu dara

No tā miežu gabaliņa.

Jāņu tēvis miežus pļāva

Jāņu dienas aliņam;

Jāņu māte govis slauca

Jāņu dienas sieriņam.

Jāņu māte sieru sēja,

Tai ir govis laidarā;

Jāņu tēvis alu taisa,

Tam ir mieži tīrumā.

Jānim auga rudzi mieži,

Tas dod maizi, alutiņu;

Jāņa mātei govis, aitas,

Tās man dod sieru, pienu.

Jāņa tēvs alu dara

Baltā bērza muciņā`i;

Jāņa māte sieru sēja

Baltā linu audeklā`i.

Tēvs bij alu izdarījis

No tiem sēklas palikiem;

Māte sieru sasējusi

No jaunām`i telītēm.

Alu dara Jāņu tēvis,

Jāņu dienu gaidīdams;

Kad atnāca Jāņu diena,

Nu aliņis jāizdzer.

Dūmi kūpi, dūmi kūpi

Aiz pirtiņas namiņa:

Tur rosās Jāņa tēvs`i,

Jāņu alu darīdams.

Jāņa tēvs alu dara

Daudzajiem bērniņiem;

Jāņa bērni izslāpuši,

Jāņa dziesmas dziedādami.

Jāņa māte alu dara,

Biti bāza kabatā`i,

Lai dzied viņas dzērājiņi

Kā bitītes stopiņā`i.

Labvakar, Jāņu māte,

Vai tu mūs ar gaidijus’,

Vai būs’ sieru sasējus’,

Vai būs’ alu darījus’,

Vai būs silta istabīna:

Jāņa bērni nosaluši,

Jāņu ziedus lasīdam’.

Ko tu dziedi, Jāņu tēvs,

Tev jau lāgā neskanēja;

Es dziedāju, man skanēja,

Purvi, meži gavilēja.

Līdzīgi raksti

Apskaties arī
Close
Back to top button

Adblock Detected

Please consider supporting us by disabling your ad blocker