Starptautiskie

Darba svētki

Darba svētki, nereti saukta arī par Darbaļaužu dienu, ir starptautiska mēroga strādnieku kustības svētki, kas ik gadu tiek atzīmēti 1. maijā. Darba svētki, vienkāršiem vārdiem runājot, ir visu strādājošo svētki, kuros tiek svinēti sasniegumi cīņā par darba apstākļu uzlabošanu. Tiesa, ir valstis, kas Darba svētkus svin citos laikos, piemēram, Apvienotā Karaliste un Īrija Darba šo dienu svin maija pirmajā pirmdienā, bet ASV, Japāna, Austrālija un Jaunzēlande šo dienu svin nevis maijā, bet gan citos gada mēnešos. Darba svētki ir oficiāla brīvdiena aptuveni 80 pasaules valstīs, bet vēl vairāk ir to valstu, kurās šī diena tiek svinēta neoficiāli.

darba svetki

Darba svētki ir diena, kad aktualizējas strādājošajiem būtiskie jautājumi. Šo svētku pirmsākumi ir meklējami 19. gadsimta beigās, ASV. 19. gadsimta pirmajā pusē Roberts Ovens radīja saukli “8 stundas darbam, 8 stundas atspirgšanai, 8 stundas atpūtai”, norādot, kādam vajadzētu būt darba dienas optimālajam sadalījumam. Skaidrs, ka tajā laikā tas šķita kaut kas utopisks – sievietes un bērni strādāja 10 stundas dienā, bet vīrieši strādāja 12 stundas dienā.

1886. gada 1. maijā Čikāgas organizācijas “Darbaspēka bruņinieki” vadītājs Alberts Pārsons kopā ar savu ģimeni sarīkoja darbaļaužu gājienu, kas izvērtās par amerikāņu strādnieku masveida streiku. Streika galvenais mērķis bija samazināt darba dienas garumu līdz 8 stundām. Runā, ka gājienā piedalījušies apmēram 80 000 strādnieku, tādēļ tas tiek dēvēts par Vispārējo strādnieku streiku. Nākamo dienu laikā Čikāgas strādniekiem pievienojās aptuveni 350 000 amerikāņu strādnieku no 1200 fabrikām, kurās sākās streiki. Šis vērienīgais streiks pārauga demonstrācijās un beidzās ar asiņainu sadursmi strādnieku un policijas starpā.

illustration-of-labor-day-parade-P

Labor_Day_New_York_1882

Šie traģiskie notikumi kļuva par motivāciju beidzot pievērsties vairāku strādājošajiem svarīgo jautājumu pārvērtēšanai. 1988. gadā Amerikāņu darba federācija paziņoja, ka, sākot ar 1890. gada 1. maiju, amerikāņu strādniekiem nebūs jāstrādā vairāk kā 8 stundas dienā. Šis datums tiek uzskatīts par Darba svētku aizsākumu. 1889. gadā Starptautiskā darbaļaužu asociācija, kas ir pazīstama arī kā Otrā internacionāle, 1. maiju noteica par dienu, kad strādniekiem jādodas demonstrācijās, tā aizsākot 1. maija tradīcijas.

Pāris gadu laikā tika panākta strādnieku darba apstākļu uzlabošana – strādnieku darba laiks tika samazināts līdz 8 stundām, tika ieviestas divas brīvdienas nedēļā, kā arī tika paaugstināts darba atalgojums un darba drošība. Tiesa gan, uzlabojumi netika ieviesti vienlaicīgi – tie tika ieviesti laika posmā no 19. gadsimta beigām līdz 20. gadsimta sākumam. Eiropa 8 stundu darba dienu ieguva tikai 20. gadsimta sākumā, bet Padomju Krievija to ieguva vien 1917. gadā.

49

1-maijs

Runājot par Latviju, Latvijas teritorijā Darba svētku pasākumi pirmo reizi norisinājās 1893. gadā, Liepājā. 1904. gada 1. maijā pirmo reizi tika uzvilkti sarkanie karogi ar revolūcijas lozungiem, bet 1905. gada 1. maijā svinēšanā pirmo reizi piedalījās arī lauku darbaļaudis. Padomju varas gados 1. maijā kā Starptautiskajā strādnieku solidaritātes dienā tika rīkoti vērienīgi svētku pasākumi, kuru centrālais notikums bija pompozs svētku gājiens ar lozungiem, pūtēju orķestriem un citām krāšņām izdarībām. Tas viss tika darīts tikai ar vienu mērķi – apliecināt, ka komunistiskais režīms ir tas pareizākais un labākais.

Mūsdienu Latvijā Darba svētki vairs netiek īpaši atzīmēti, un arī protesta akcijas tiek rīkotas vien retos gadījumos. Iespējams, tas ir tādēļ, ka 1. maijs Latvijā ir ne vien Darba svētki, bet arī Latvijas Republikas Satversmes sapulces sasaukšanas diena. Tāpat tas varētu būt izskaidrojams ar kapitālisma attīstību, kas darba apstākļus ir padarījis daudz maz cilvēcīgus, bet strādnieku kustības un ideālus – neaktuālus. Līdz ar kapitālismu cilvēkiem ir parādījušās izvēles iespējas un ilūzija, ka viss, ko strādnieki varētu vēlēties, ir jau sasniegts.

Demonstracija_9-664x444

1961-1

Citviet pasaulē 1. maijā gan tiek organizētas plašas protesta akcijas, kurās strādājošie izsaka savu neapmierinātību un izvirza prasības, cīnoties par savu darba apstākļu uzlabošanu. Protesta akcijas ir novērojamas īpaši tajās valstīs, kurās strādājošo darba apstākļi ir necilvēcīgi. Lieki piebilst, ka šīs protesta akcijas nereti pāraug sadursmēs ar kārtības sargiem.

file38272081_f22ae9eb

Back to top button

Adblock Detected

Please consider supporting us by disabling your ad blocker