Ticējumi par pirtī iešanu

Pirts un tās apmeklēšana ir neatņemama Jāņu tradīciju sastāvdaļa. Kā senāk, tā arī mūsdienās Jāņu svinēšana nav iedomājama bez iešanas pirtī, jo Jāņos, auglīgākajā un mistiskākajā gada laikā, pirtī notiek ne vien fiziska attīrīšanās, bet arī garīga attīrīšanās, sevis harmonizēšana un enerģijas uzņemšana.

Jāņu mistērijas lielākoties ir saistītas ar vasaras saulgriežu laiku un dabas pilnbriedu tajā, kad ikviens zemes elements, tostarp arī cilvēks, ir sasniedzis iespējamās enerģijas maksimumu. Jāņu laikā jāņuzāles ir maksimāli piesātinātas ar saules enerģiju un bioloģiski aktīvajām vielām, kas ir spējīgas ārstēt dažādas cilvēka veselības problēmas. Šīs augu īpašības veiksmīgi tiek izmantotas kā tautas, tā arī tradicionālajā medicīnā jau gadu desmitiem ilgi.

Tiesa gan, mūsu senči to nezināja, tāpēc šīs augu spējas tika uzskatītas par maģiskām. Jāņi savu mistikas piedevu ir guvuši jau pašos to pirmsākumos, kad senlatvieši nemācēja zinātniski izskaidrot sev apkārt notiekošos procesus, proti, nemācēja pamatoti izskaidrot jāņuzāļu spēku un to ietekmi uz cilvēka veselību. Senatnē it viss, kas nebija racionāli izprotams un izskaidrojams, tika uzskatīts par mistisku. Lieliski mistisku parādību interpretāciju piemēri ir ticējumi, kas ir izturējuši vairāku gadsimtu griežus, bet tomēr veiksmīgi atceļojuši līdz pat mūsdienām. Jāpiebilst, ka mūsdienās ikviens ticējums ir izskaidrojams zinātniski, bet, šķiet, ir interesanti palūkot, kā sev apkārt notiekošos procesus senatnē ir skaidrojuši mūsu senči.

Atgriežoties pie pirts nozīmības Jāņos, aplūkosim senlatviešu ticējumus, kas tieši attiecas uz iešanu pirtī.

• Pirtī jāiet vecā mēnesī, jo tad miesa tiek tīra, nepiemetas kašķis, kā arī neaug utis un neniez āda.

• Ja pirtī iet jaunā mēnesī, āda pēc tam niez tā, it kā nebūtu pirtī iets.

• Ejot pirtī, jāsaka: “Kašķis mežā, vilks pirtī!”, tad nekādas kaites nelīpot.

• Pirtī jāperas ar jauna bērza slotiņu, tad miesa paliekot balta.

• Kad jaunas, neprecētas meitas iet pirtī, tām jāsaka: “Dieviņ, dod man tādu vīriņu, tik mīlīgu kā pirts gariņš, kā pirts slotiņa, kā liepu lapiņa, ne pīpju pīpotāju, ne ragu ragotāju, ne dālderu mētātāju, ne brandvīna dzērāju.”

• Pirts kūrējam jāuzmet gars un jāaicina ļaudis pērties, sakot: “Šis kausiņš gariņiem!”, bet, kad visi nopērušies, jāatstāj tīrs ūdens ar slotu un, ejot laukā, jāsaka: “Nu, Laimīt, peries tu!”

• Ja pirtī svilpo, tiek piesaukts velns.

• Lejot ārā mazgājamo ūdeni, trīs reizes jānospļaujas, lai nepiemetas slimības.

• Ejot ārā no pirts, jāatstāj tajā spainis ar siltu ūdeni un slotu, tad Laima nākot mazgāties un atstājējam palīdzot.

• Pēc pēršanās jānomazgā lāva, tad Laimes māte nākot pirtī.

• Beidzot mazgāties, jāuzmet stipru garu, tad Māra nākot mazgāties.

• Ja pēc pēršanās uz lāvas atstāj slotiņu, velns nākot pērties.

• Ja pirtī peras pusnaktī, tad velni rādoties.

• Ja pirts ūdens tiek uzvārīts, miesa niez.

• Ja pirtī runā par degšanu, tad var izcelties ugunsgrēks.

• Kad bērns pirmo reizi tiek pirtī pērts, tad vispirms tam jāsit pa muti, lai tam drēbes neplīstot.

• Ja bērns tiek pērts pa dibenu, tad tas noplēš daudz drēbju.

• Pirtī esot jādzer daudz ūdens, lai viņsaulē būtu laimes vīns.

• Ja no pirts nākot dzer tukšā dūšā, paliekot aizmirstīgs.

• Pēdējo ūdeni, kas paliek pēc pēršanās, varot lietot pret dažādiem ļaunumiem gan cilvēkiem, gan lopiem.

• Ja pirtī muti slauka melnā kreklā, tad zobi sāpot.

• Ja pirtī pogā kreklam pogas ciet, tad viss ātri aizmirstoties vai kāds no tuviniekiem mirstot.

• No pirts nākot uz galvas jāklāj melns krekls, tad augot gari lini.

• No pirts atnākot jāapēd maizes kumoss, tad nesvīstot.

• Ja, atnākot no pirts, atrod uz miesas kādu slotiņas lapu, tā jāapēd, tad būšot laba veselība.

• Ja pirti kurina ar mietu galiem, tad augot augoņi.

• Ja pirtī spļaudās, tad metoties augoņi.

• Ja ar gara metamo ūdeni mazgā acis, tad tās sāpot.

• Ja, pirtī ģērbjoties, drēbi uzvelk ačgārni, tad ļaunums nepiesitoties.

• Ja uz krāsns metot garu plīst akmens, skauģim plīstot acs.

• Ja pirtī apdziest uguns, tad tajā apmetušies gari.

• Pirts slotas jātaisa vecā mēnesī, tad blusas neaugot.

• Ja pirts slota tiek gatavota dilstošā mēnesī, tā ātri izputot un nobirstot.

• Ja pirts slotas tiek sietas jaunā mēnesī, tad niez miesa.

• Ja peramā slota tiek kārta istabā, varot dabūt kašķi.