LīgoLīgo svētku dziesmas

Tautasdziesmas par Jāni

Jānīts nāca par gadskārtu, līgo, līgo.

Savus bērnus apraudzīti, līgo.

Vai tie ēda, vai tie dzēra, līgo, līgo.

Vai Jānīti daudzināja, līgo.

Nevienami tāda dzīve, līgo, līgo.

Kā tam mūsu Jānīšami, līgo.

Visapkārti bērzu birzes, līgo, līgo.

Vidū kupli ozoliņi, līgo.

Grezni, grezni Jānīts jāja, līgo, līgo.

Nopušķotu kumeliņu, līgo.

Grezni dzieda mūs māsiņa, līgo, līgo.

Rožu dārzu laistīdama, līgo.

Jānīšam`i brālīšam`i, līgo, līgo.

Caur cepuri mati auga, līgo.

Kad atnāca Jāņa diena, līgo, līgo.

Vainadziņa nevaj’dzēja, līgo.

Mūs’ Jānītis klēti taisa, līgo, līgo.

Grib rudeni sievu ņemti, līgo.

Ne jumtiņa, tik spārītes, līgo, līgo.

Jau gultiņa apakšā`i, līgo.

Alutiņi, bāleliņi, līgo, līgo.

Ko darīji Jānīšam`i, līgo.

Jānīts nāca pagalmā`i, līgo, līgo.

Sētas mietus turēdamis, līgo.

Kas mirdzēja, kas spīdēja, līgo, līgo.

Augsta kalna galiņā, līgo.

Jānīts kala kumeliņu, līgo, līgo.

Ar sidraba pakaviem, līgo.

Jānim auga rudzi mieži,

Tas dod maizi, alutiņu;

Jāņa mātei govis, aitas,

Tās man dod sieru, pienu.

Jānīts nāca par gadiņu,

Jāņu zāles meklēdams;

Nāc, Jānīti, katru gadu,

Visi tevis ļoti gaida.

Jānīšam, bāliņam,

Tam es daru alutiņu,

Lai tas dzēra, lai tas ēda,

Lai tas mani daudzināja.

Šādi Jāņi, tādi Jāņi

Mūs’ Jānīti nepanāca:

Mūs’ Jānītis alu dara,

Deviņ’ tautas dzirdināja.

Aiz kaļneņa dyumi kyup,

Kas tūs dyumus kyupynova?

Jōneits, brōleits, olu dora,

Jōņa dīnas gaideidams.

Mūs Jānītis alu dara

Tievu tievu, garu garu:

Trīs miezīši, piecas mucas

Tā saldina alutiņa.

Jāņu nakti lietiņš lija

Sudrabiņa lāsītēm;

Tas nebija lietutiņš,

Tās bij Jāņa asariņas.

Sit, Jānīti, vara bungu

Vārtu stabu galiņā,

Lai trīs visa tautu zeme,

Lai dzird mani bāleliņi.

Sit, Jānīti, vara bungas

Vārtu staba galiņā,

Lai ceļās`i tie ļautiņi,

Kas gulēja Jāņu nakti.

Sit, Jānīti, vara bungas,

Sakur Jāņa uguntiņu,

Lai sanāk Jāņa bērni

Jāņa svētkus nosvinēt.

Pūt, Jānīti, vara tauri

Vārtu staba galiņā,

Lai sanāca Jāņu bērni

No maliņu maliņām.

Pūt, Jānīti, vara tauri

Pašā Jāņu vakarā`i,

Lai sanāca Jāņa bērni,

Lai dziedāja Jāņu dziesmas,

Lai dziedāja Jāņu dziesmas,

Lai atnesa Jāņu zāles,

Lai iedzēra Jāņu alu,

Lai uzkoda Jāņu sieru

Lai aizdedza darvas mucu,

Lai darīja vainadziņus,

Lai gaidīja Jāņu rītu,

Kad saulīte rotājās`i.

Jānīts kāpa ozolā,

Darvas spainis rociņā.

Pūt, Jānīti, vara tauri,

Lai sanāca ciema meitas,

Lai sanāca ciema meitas

Jāņu nakti priecāties.

Jānīts pūta vara tauri

Āboliņa kalniņā,

Tur sagāja jaunas meitas

To Jānīti kaitināti.

Nāc, Jānīti, Dieva dēliņ,

Ar saulīti sētiņā:

Vara taure sasaukusi

Tuvus, tālus Jāņu bērnus.

Ko tu čīksti, ratu rumba,

Tev jau lāga neskanēja;

Es dziedāju, man skanēja,

Man Jānītis palīdzēja.

Ej, Jānīti, kalniņā,

Dedz tur Jāņa uguntiņu,

Dedz tur Jāņa uguntiņu,

Lai sanāca Jāņa bērni.

Kas tur kūra uguntiņu

Viņa kalna galiņā

Jānīts kūra uguntiņu,

Līgaviņu gaidīdams.

Aiz kalnīn dūmi kūp,

Kas tos dūmus kūpināja?

Jānīts kūra uguntīnu,

Jāņu bērnus gaidīdams.

Kas spīdēja, kas mirdzēja

Augsta kalna galiņā?

Jānīts dedza darvas mucu

Ar sidraba stīpiņām.

Visiem zirgi viegli teka,

Jānīšam smagi teka,

Kā tam smagi netecēsi,

Dārvas muca vezumā.

Jānītim treji vārti,

Visi treji appušķoti:

Pa vieniem gani nāca,

Pa otriem pieguļnieki,

Pa trešiem Jāņu bērni

No maliņu maliņām.

Līdzīgi raksti

Apskaties arī
Close
Back to top button

Adblock Detected

Please consider supporting us by disabling your ad blocker