Šodien ir: 14.12.2017 | Vārda dienas svin: Gaisma, Auseklis

Ziemassvētku tradīcijas

Jaunākais sadaļā

Ņemot vērā to, ka Ziemassvētki nav viennozīmīgi svētki, proti, uz Ziemassvētkiem var palūkoties no ziemas saulgriežu skatu punkta, no Jēzus Kristus dzimšanas dienas aspekta vai vienkārši no lielāko ziemas svētku viedokļa, tad nav adekvāti runāt par Ziemassvētku tradīcijām, tās visas liekot “vienā maisā”.

Katra mums zināmā Ziemassvētku tradīcija ir jāaplūko attiecīgo Ziemassvētku kontekstā. Vienkāršiem vārdiem runājot, mūsu senčiem Ziemassvētki bija ziemas saulgrieži, kristiešiem Ziemassvētki ir Jēzus Kristus dzimšanas diena, bet visiem pārējiem mūsdienu cilvēkiem tie ir vienkārši lielākie ziemas svētki. Visiem šiem Ziemassvētkiem ir sava nozīme un jēga, tāpēc arī šo svētku tradīcijas ir tik daudz un dažādas.

Protams, mūsdienās Ziemassvētki lielākoties tiek svinēti, piekopjot vairākas tradīcijas vienlaicīgi, neskatoties uz to, ka katra no tām ir “no citas operas”. Piemēram, mēs veidojam Adventes vainagu un dedzinām tajā svecītes, svētdienu no svētdienas gaidot Ziemassvētkus, ceļam galdā 12 dažādus Ziemassvētku ēdienus un gaidām ciemos Ziemassvētku vecīti, kuram nereti piebiedrojas rūķīši vai ziemeļbrieži. Izklausās pēc neloģiska savārstījuma, un kā nu ne? Adventes vainaga tradīcijas ir cēlušās kristietībā, 12 dažādu Ziemassvētku ēdienu nepieciešamība nāk no senlatviešu Ziemassvētku tradīciju pūra, bet Ziemassvētku vecīša un to sabiedroto – rūķīšu vai ziemeļbriežu – saknes ir meklējamas vairāku pasaules tautu kultūrās.

Lai vai kā kādam to gribētos apstrīdēt, bet patiesībā visu mūsdienās zināmo Ziemassvētku tradīciju, neskatoties uz to “oficiālo” piederību, pirmsākumi ir meklējami pasaules seno tautu pagāniskajās tradīcijās. Piemēram, tik pretrunīgajās jomās – pagānismā un kristietībā – ir saskatāmas tik daudz analoģijas, ka kļūst skaidrs – kristietība nav atsevišķi radusies reliģija, bet gan sistēma, kas attīstījusies no pagānisma, kas savukārt raksturo pirmatnējo un seno tautu reliģiskās sistēmas. Ja pagānismā dominē dabas elementi un to pielūgsme, tad kristietībā dominē šo dabas elementu personifikācija un pielūgsme, piemēram, Jēzus Kristus ir Saules personifikācija jeb cilvēktēls.

Tādu vai citādu iemeslu dēļ mūsdienās vairākumam cilvēku neinteresē to tradīciju izcelsme un nozīme, ko paši tik cītīgi gadu no gada piekopj. Neskatoties uz šo vienaldzību vai vienkārši nezināšanu, mēs centīsimies apzināt visas mūsdienās populārākās Ziemassvētku tradīcijas un, kā saka, “salikt tās pa plauktiņiem”, lai taptu skaidrs, kas ir kas un kādēļ tas tiek darīts. Kā jau sākumā pieminēts, Ziemassvētku tradīcijas tiks aplūkotas no trīs dažādiem aspektiem – Ziemassvētkiem kā ziemas saulgriežu svētkiem, Ziemassvētkiem kā Jēzus Kristus dzimšanas dienai, Ziemassvētkiem kā mūsdienu lielākajiem ziemas svētkiem – uzsverot, ka mūsdienu Ziemassvētku tradīcijas veido mūsu senču un kristiešu Ziemassvētku tradīciju savārstījums.