Šodien ir: 14.12.2017 | Vārda dienas svin: Gaisma, Auseklis

Ziemassvētku receptes

Jaunākais sadaļā

Ziemassvētki jau izsenis tiek saukti par bagātiem svētkiem, jo svētku galdā tiek celts it viss, kas ievākts rudens ražā. Tā kā “rudentiņš ir bagāts vīrs”, tad Ziemassvētku mielastā parasti nekā netrūkst – ir gan dārzeņi, gan augļi, gan gaļa – atliek vien ko gardu no tiem pagatavot.

Senlatviešu Ziemassvētku ēdieni

Par to, ka Ziemassvētkos galds ir jāklāj bagātīgi, liecina vairāki senlatviešu ticējumi – piemēram, lai nākamo gadu pavadītu labklājība, galdā ir jāliek 9 dažādi, turklāt konkrēti ēdieni. Senlatvieši ticēja, ka katram galdā liktam ēdienam ir konkrēta nozīme, tāpēc Ziemassvētku mielastam tie negatavoja to, kas pagadās, bet gan rūpīgi izvēlētus ēdienus, kas mūsdienās tiek uzskatīti par tradicionālajiem Ziemassvētku ēdieniem. 9 obligāto Ziemassvētku ēdienu sarakstā bija, piemēram, zirņus un pupas, cūkas šņukurs un štovēti kāposti. Zirņu un pupu ēšana solīja gadu bez asarām, cūkas šņukurs solīja laimi, bet štovēti kāposti savukārt solīja spēku. Vairāk par 9 maģiskajiem Ziemassvētku ēdieniem un to nozīmi varat lasīt rakstā par senlatviešu Ziemassvētku tradīcijām.

Kristiešu Ziemassvētku ēdieni

Viss iepriekš minētais attiecas uz senlatviešu ēšanas tradīcijām Ziemassvētkos, bet, kā zināms, Ziemassvētki nav viennozīmīgi svētki, proti, vairums cilvēku Ziemassvētkus svin nevis kā ziemas saulgriežus, kā to darīja senlatvieši, bet gan kā Jēzus Kristus dzimšanas dienu. Kristietībā, kā zināms, pastāv daudz un dažādas dogmas, tostarp arī dogmas, kas attiecas uz ēdienu un ēšanu. Runājot par kristietību un Ziemassvētku mielastu, noteikti jāmin gavēnis, kas tiek ieturēts 4 nedēļas pirms Ziemassvētkiem. Gavēnis sākas līdz ar pirmo Adventi un beidzas Ziemassvētkos jeb Jēzus Kristus dzimšanas dienā. Jāpiemin, ka pareizticīgajiem Ziemassvētku gavēnis ilgst 40 dienas. Gavēņa laikā, kā arī pašos Ziemassvētkos īsteni kristieši atturas no gaļas, piena un olu lietošanas uzturā. Jāmin, ka zivs gaļas lietošana uzturā nav aizliegta, jo zivs ir viens no agrīnās kristietības simboliem un ticības apliecinājumiem. Runājot par Kristiešu ēdieniem Ziemassvētkos, jāpiemin arī oblātes, kas tiek lauztas (ēstas) baznīcās Ziemassvētku vigīlijas vakarā, kā arī svētais vakarēdiens, kas ietver dievmaizīti un vīnu, simbolizējot Jēzus Kristus miesu un asinis.

Mūsdienu Ziemassvētku ēdieni

Mūsdienu Ziemassvētku mielastā, šķiet, var būt sastopams it viss – gan latviešu tradicionālie ēdieni, gan kristiešiem piemērotie veģetārie ēdieni, gan citu tautu eksotiskie ēdieni un dzērieni. Vienu vārdu sakot, mūsdienu Ziemassvētku mielastam nav nekādu prasību vai ierobežojumu – svētku galdā var celt it visu, kas ienāk prātā un kārojas. Ņemot vērā to, ka mūsdienās, globalizācijas laikmetā, praktiski nav nekādu robežu starp valstīm, tautām un to kultūrām, tad arī Ziemassvētku ēdienos valda daudzveidība.

Populārākie Ziemassvētku ēdieni un dzērieni, kas latviešu kultūrā ir ieviesušies no citu tautu kultūrām, ir mandarīni un karstvīns, kas, piemēram, senlatviešu Ziemassvētku ēdienkartē noteikti nebija sastopami. Tomēr mūsdienās bez šīm divām komponentēm Ziemassvētku laiks un svētku mielasts gluži vienkārši nav iedomājams. Līdzīgs stāsts ir par piparkūkām – tiesa, tās bija arī viens no deviņiem senlatviešu Ziemassvētku ēdieniem, bet mūsdienās, šķiet, piparkūkas ir viens no galvenajiem Ziemassvētku kārumiem, bez kuriem Ziemassvētku laikā neiztikt.

Ņemot vērā mūsdienu Ziemassvētku ēdienu dažādību, arī mūsu piedāvātās Ziemassvētku receptes ir daudzveidīgas un piemērotas dažādām gaumēm.