Vispārējie latviešu Dziesmu un Deju svētki
Kas ir Vispārējie latviešu Dziesmu un deju svētki?
Ik pēc pieciem gadiem Latvijā, konkrētāk, galvaspilsētā Rīgā norisinās lielākais un nozīmīgākais dziesmu un deju notikums Latvijā, kura radīšanā piedalās tūkstošiem dalībnieku no visas Latvijas, kas apvienojušies koros, deju kolektīvos, mūziķu apvienībās, kā arī tautas lietišķās mākslas meistaru kopās, kopējiem spēkiem radot unikālu, acīm, ausīm un sirdij baudāmu brīnumu, kuru šodien pazīstam kā Vispārējos latviešu Dziesmu un deju svētkus. Dziesmu un Deju svētki ir Latvijas kultūras notikums, kas sakņojas unikālajā latviešu tautas folkloras mantojumā un profesionālās mūzikas tradīcijās un jaunradē. Šie svētki ir augsta līmeņa tautas amatieru mākslas kustība, kuru, atrodoties mūzikas, dejas un mākslas nozaru profesionāļu vadībā, rada tūkstošiem latviešu no sākumskolas vecuma līdz pat sirmam vecumam, tādējādi iegūstot vispārējo latviešu dziesmu un deju svētku statusu.
Šie svētki ir raksturīgākā un vienojošākā Baltijas kultūras tradīcija, kas Eiropas teritorijā attīstījusies un saglabājusies vienīgi Baltijas valstīs, kļūstot par vienu no nozīmīgākajiem nacionālās identitātes simboliem, vienu no galvenajām Baltijas valstu kultūras mantojuma un kultūras izpausmes formām, kā arī nozīmīgāko Latvijas kultūras identitātes apliecinājumu 21. gadsimtā. Dziesmu un deju svētki balstās a capella dziedāšanas tradīcijās, tomēr laika gaitā tie ir attīstījušies par multidisciplināru pasākumu, kas ietver dažādus mākslas žanrus un izpausmes veidus un ir kļuvis par nacionāla mēroga vērtību un Latvijas kultūras mantojuma dārgumu, kas kopš 2003. gada ir atzīts arī par UNESCO Cilvēces mutvārdu un nemateriālā kultūras mantojuma meistardarbu. Mūsdienās Vispārējie latviešu Dziesmu un Deju svētki ietver koru kustību un kopdziedāšanu, tautas dejas un deju kolektīvu lieluzvedumu, instrumentālo mūziku, pūtēju orķestru un kokļu mūziku, koru, deju kolektīvu un pūtēju orķestru skates, folkloras kopu uzstāšanos, kā arī lietišķās mākslas un amatniecības izstādes.
Jāatgādina, ka pamatu pamatā Vispārējie latviešu Dziesmu un Deju svētki nav ne folkloras festivāls, ne vienkāršu izpriecu svētki, bet gan profesionālu komponistu, diriģentu, deju vadītāju, tūkstošiem koristu, dejotāju un mūziķu apzināta mākslinieciskā darbība, caur kuru tiek notiek tautas nacionālās vienotības un identitātes kopīga apliecināšana un svinēšana.
Dziesmu un deju svētku tradīcijas
Tūkstošiem dziedātāju apvienojas 4 līdz 10 balsu korī, izpildot augsta līmeņa koru dziesmas gan muzikālā pavadījumā, gan a capella, savukārt tūkstošiem dejotāju vienlaicīgi piedalās milzīgā deju uzdevumā, dejā veidojot sarežģītus un krāšņus rakstus un ornamentus. Neatņemama svētku procesija ir svētku gājiens, kurā dodas it visi svētku dalībnieki un to mākslinieciskie vadītāji, tērpušies latviešu tautas tērpos un rotājušies ar zālēm, ziediem un neviltota prieka smaidiem. Svētku gājiena sākumā tradicionāli tiek nests īpašais Svētku karogs, kas darināts Leipcigā. Karoga autors nav zināms. Svētki ar daudzveidīgu un interesantu programmu norisinās nedēļas garumā, realizējot gan dažādus konkursus, gan lielākus un mazākus koncertus, kā arī noslēguma koncertus. Svētkos no reizes uz reizi piedalās kori, deju kolektīvi, pūtēju orķestri, folkloras kopas, etnogrāfiskie ansambļi, tautas mūzikas ansambļi, lauku kapelas, koklētāju ansambļi, lietišķās un tēlotājas mākslas studijas, vokālie ansambļi, amatierteātri, kā arī ārvalstu kolektīvi.
Jāpiemin, ka mūsdienās šajos svētkos piedalās ne vien Latvijas latvieši, bet arī latviešu diasporas valstu latvieši. Gadu no gada notiek neatlaidīga gatavošanās šiem svētkiem, piedalīšanās dažādos specializētos konkursos un skatēs, lai godam nopelnīti varētu piedalīties nākamajos Dziesmu un Deju svētkos. Neskatoties uz to, ka svētki notiek ik pēc pieciem gadiem, pamatīgs darbs mākslinieciskajā darbībā tiek ieguldīts katru gadu ar mērķi arvien augt kvalitātē un iegūt ceļa zīmi uz svētkiem. Nākamie Vispārējie latviešu Dziesmu un Deju svētki norisināsies jau 2018. gadā, kas tiks veltīti Latvijas simtgadei.
Dziesmu un deju svētku rašanās vēsture
Dziesmu svētku tradīcijas aizsākās 1861. gadā, kad Vācijas dziedāšanas svētku iedvesmotas, Latvijas un Igaunijas minoritātes nolemj tādus sarīkot arī Rīgā, nosaucot tos par “Baltijas Dziesmu svētkiem Rīgā” (“Das Baltische Sängerfest in Riga”). Dziedāšanas svētku ideja sākotnēji ir saistījusies ar tolaik Eiropā nozīmīgajām nacionāli demokrātiskajām kustībām un vēlēšanos kopīgi apliecināt nacionālas idejas. Tomēr pirmie latviešu dziesmu svētki notiek nedaudz vēlāk.
Latviešu dziesmu svētkiem Latvijā ir vairāk kā 140 gadus ilga vēsture – pirmo reizi tie norisinājās tālajā 1873. gadā, Krievijas impērijas pārvaldītajā Rīgā kā Vispārīgie latviešu Dziedāšanas svētki, kuros piedalījās 1003 dziedātāji un 30 orķestra mūziķi. Svētku organizēšanu uzņēmās Rīgas latviešu biedrība, kas tika dibināta nesenajā 1970. gadā. Dziedātāju pulku veidoja galvenokārt lauku dziedāšanas biedrību un baznīcu kori, nevis pilsētu kori. Tieši šie kori bija tie, kas palīdzēja tautasdziesmām kļūt par svētku koru repertuāra galveno sastāvdaļu. Dziesmu svētki tā laika Pirmās nacionālās atmodas laikā kļūst par svētkiem, kas rosina tautu uz garīgu nacionālo vienotību, veicina profesionālās mākslas attīstību, kā arī sniedz iespēju kopā ar citiem tautiešiem no visas Latvijas apliecināt tautas atmodas centienus un savu nacionālo piederību. Sākotnēji svētki norisinājās Jāņu laikā vai uzreiz pēc tiem, tomēr laika gaitā tie tika pārcelti uz jūlija vidu, kur tie norisinās vēl joprojām.
Kopš 1873. gada svētki ir norisinājušies 25 reizes. Sākotnēji tie tikuši saukti par Vispārīgajiem latviešu dziedāšanas svētkiem, bet laika gaitā, pakļaujoties valsts politiskajai situācijai, to nosaukumi ir bijuši dažādi. Kādi tie bijuši, ir redzams zemāk redzamajā tabulā. Tikai no 1948. gada svētkos sāka piedalīties arī deju kolektīvi, bet no 1960. gada reizi piecos gados, Vispārējo latviešu Dziesmu un Deju svētku starplaikos, norisinās arī Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki.
| Gads | Vieta | Nosaukums |
| 1873 | Rīga | I Vispārīgie latviešu Dziedāšanas svētki |
| 1880 | Rīga | II Vispārīgie latviešu Dziedāšanas svētki |
| 1888 | Jelgava | III Vispārīgie latviešu Dziedāšanas svētki |
| 1895 | Jelgava | IV Vispārējie latviešu Dziesmu un Mūzikas svētki |
| 1910 | Jelgava | V Vispārējie latviešu Dziesmu svētki |
| 1926 | Rīga | VI latvju vispārējie Dziesmu svētki |
| 1931 | Rīga | VII latvju vispārējie Dziesmu svētki |
| 1933 | Rīga | VIII vispārējie Dziesmu svētki |
| 1938 | Rīga | IX latviešu Dziesmu svētki |
| 1940 | Daugavpils | Latgales Dziesmu svētki Daugavpilī |
| 1948 | Rīga | Latviešu Dziesmu svētku septiņdesmitgadei veltītie X Dziesmu svētki / Padomju Latvijas I Dziesmu svētki |
| 1950 | Rīga | XI Vispārējie latviešu Dziesmu svētki / Padomju Latvijas II Dziesmu svētki |
| 1955 | Rīga | XII Vispārējie latviešu Dziesmu svētki / Padomju Latvijas III Dziesmu svētki |
| 1960 | Rīga | XIII Vispārējie latviešu Dziesmu svētki / Padomju Latvijas IV Dziesmu svētki |
| 1965 | Rīga | XIV Vispārējie latviešu Dziesmu un Deju svētki / Padomju Latvijas 25. gadadienai veltītie Dziesmu svētki |
| 1970 | Rīga | XV Vispārējie latviešu Dziesmu un Deju svētki / V. I. Ļeņina simtgadei un republikas trīsdesmitgadei veltītie Padomju Latvijas Dziesmu un deju svētki |
| 1973 | Rīga | XVI Vispārējie latviešu Dziesmu un Deju svētki / PSRS nodibināšanas 50. gadadienai un Dziesmu svētku Simtgadei veltītie Padomju Latvijas Dziesmu un Deju svētki |
| 1977 | Rīga | XVII Vispārējie latviešu Dziesmu svētki / Lielās Oktobra sociālistiskās revolūcijas 60. gadadienai un Padomju Latvijas 37. gadskārtai veltītie Dziesmu svētki |
| 1980 | Rīga | XVIII Vispārējie latviešu Dziesmu un Deju svētki / Padomju Latvijas Dziesmu un deju svētki, kas veltīti 40. gadadienai kopš padomju varas atjaunošanas Latvijā |
| 1985 | Rīga | XIX Vispārējie latviešu Dziesmu un Deju svētki / Padomju Latvijas Dziesmu un deju svētki, kas veltīti 40. gadadienai kopš padomju tautas uzvaras Lielajā Tēvijas karā un 45. gadskārtai kopš padomju varas atjaunošanas Latvijā |
| 1990 | Rīga | XX Vispārējie latviešu Dziesmu un X Deju svētki |
| 1993 | Rīga | XXI Vispārējie latviešu Dziesmu un XI Deju svētki |
| 1998 | Rīga | XXII Vispārējie latviešu Dziesmu un XII Deju svētki |
| 2001 | Rīga | Dziesmu un Deju svētki “Rīgai 800” |
| 2003 | Rīga | XXIII Vispārējie latviešu Dziesmu svētki |
| 2008 | Rīga | XXIV Vispārējie latviešu Dziesmu un XIV Deju svētki |
| 2013 | Rīga | XXV Vispārējie latviešu Dziesmu un XV Deju svētki |