Šodien ir: 21.10.2017 | Vārda dienas svin: Severīns, Urzula

Maģiskie Jāņu rituāli

Jāņi ir tipiski senlatviešu, proti, seno zemkopju pagāniskie svētki, kas saistīti ar zemkopības, saules un falla kultu, līdz ar to arī visas Jāņu tradīcijas jeb, šajā gadījumā būtu pareizāk teikt, rituāli ir simboliski saistīti ar šiem kultiem un to elementu slavināšanu. Rituāli pamatā bija vērsti uz to, lai veicinātu visa veida auglību un atvairītu neveiksmes.

Jebkuram rituālam senatnē tika piešķirta maģiska jēga, jo tas bija veids, kā cilvēki centās ietekmēt ierasto lietu kārtību un sev saprotamā veidā skaidrot apkārt notiekošas norises. Ticēt, vai šiem rituāliem tik tiešām piemīt maģisks spēks, vai tie ir tikai mūsu senču kultūras mantojums, kuru ētisku iemeslu dēļ vēl nav skāruši racionāli un zinātniski skaidrojumi, ir jāizvēlas katram pašam. Bet vai tieši mistiskās un neizskaidrojamās parādības mūsu dzīvi nepadara interesantāku un aizraujošāku? Šķiet, Jāņi ir piemērotākais laiks, lai par to pārliecinātos, ieviešot šos maģiskos rituālus vai vismaz kādu no tiem savu Jāņu svinību rutīnā.

Mājas un sētas sakopšana un izrotāšana

Mājas un sētas sakopšanai un izrotāšanai nav tikai fiziskas tīrības un estētikas nozīme, bet arī garīgas sevis un savu domu attīrīšanas un sakārtošanas nozīme. Kā zināms, mūsu apkārtējā vide, proti, mājoklis un sēta ir mūsu iekšējās pasaules tiešākais atspulgs. It visi Jāņu rituāli ir saistīti ar ārējās un iekšējās pasaules attīrīšanu un sakārtošanu, tāpēc savas apkārtējās vides sakopšana ir Jāņu sagaidīšanas un svinēšanas priekšnosacījums.

Mēžot grīdas, izmēziet arī no sevis netīrās un negatīvās domas. Ravējot dārzu, ar sakni izraujiet no sevis ļaunos nodomus un īpašības. Slaukot putekļus, palaidiet vējā pāridarījumus un pārdzīvojumus. Kārtojot lietas, sakārtojiet arī savas domas un plānus. Mazgājot logus, ielaidiet sevī saules gaismu. Ar jāņuzālēm pušķojiet māju, sētu un sevi, ielaižot sevī Līgo svētku skaistumu un smaržas, ko tik reibinoši sniedz jāņuzāles. Apzināti sakopjot un izrotājot māju, sētu un sevi, jūs sapratīsit, ka tas nav tikai fizisks darbs, bet arī morāls darbs ar sevi un lieliska meditācija.

Pušķošana un pušķošanās




Pušķošana, kad mājoklis un sēta tiek izpušķoti ar jāņuzālēm, kā ticēja senlatvieši, veicina auglību un gadā svētību. Tāda paša iemesla dēļ pušķoties ir vēlams arī cilvēkiem, lopiem un mājdzīvniekiem, pirmkārt nodrošinoties ar jāņuzāļu vainagu. Jāpiemin, ka pušķošanās ietvēra arī goda tērpa jeb tautas tērpa vilkšanu.

Tāpat kā pinot vainagu, tā arī pušķojot un pušķojoties bija rūpīgi jāizdomā, kādas jāņuzāles izvēlēties un pielietot, jo, kā jau minēts, katrai no tām ir sava jēga un enerģētika.

Pušķošanā visbiežāk tika pielietotas bērzu meijas, ozola zari, zīļu pušķi, ziedi, kā arī, protams, jāņuzāles. Bija augi, kas dainās tika nopelti un tika uzskatīti par pušķošanai nederīgiem, piemēram, apse un alksnis, kuriem tika piedēvēta negatīva, pat ļauna enerģētika.

Nobeigumā par jāņuzālēm jāpiemin, ka jāņuzālēm to izslavētais un maģiskais spēks piemīt vienīgi pašos (astronomiskajos, nevis kalendārajos) saulgriežos, proti, pirms un pēc Jāņiem to mistiskās spējas ir jau pagaisušas, tāpēc pirms dodaties ievākt jāņuzāles, pārliecinieties, vai ir šim nolūkam piemērots laiks. Vienu vārdu sakot, jāsaka, ka visas ar Jāņiem saistītās mistērijas norisinās tieši Jāņu naktī, tāpēc arī jāņuzāļu ievākšana saulgriežos ir tikai pašsaprotama.

puski

Vainaga pīšana

Nevienam nav noslēpums, ka Jāņu naktī plūktajām jāņuzālēm piemīt dziedniecisks un pat maģisks spēks. Mūsu senči to zināja, un šo zālīšu sniegtās priekšrocības pielietoja ne vien pašos Jāņos, pinot vainagos un pušķojoties, bet arī pēc tiem visa gada garumā, piemēram, sastrādājot jāņuzāles tējā vai pirtsslotās.

Senlatvieši bija pagāni, kuri pielūdza dabu un tās elementus, tāpēc jāņuzāļu spēju apbrīnošana, godāšana un pielietošana bija tikai pašsaprotama. Protams, senie latvieši saprata, ka jāņuzālēm nepiemīt tikai mistisks spēks, bet arī fiziskas spējas dziedēt un ārstēt, kuras, starpcitu, vēl joprojām tiek veiksmīgi pielietotas kā tautas, tā arī tradicionālajā medicīnā.

Runājot konkrēti par vainagiem, jāsaka, ka vainags un tā pīšana ir viens no būtiskākajiem un komplicētākajiem Jāņu maģiskajiem rituāliem.

  • Pirmkārt, vainaga forma, kas ir noslēgts aplis, simbolizē sauli, kas ir viens no galvenajiem Jāņu, vasaras saulgriežu, elementiem.
  • Otrkārt, noslēgts aplis, kā pieņemts uzskatīt maģijas jomā, ir spējīgs atvairīt ļaunos spēkus, proti, galvā uzlikts vainags ir spējīgs pasargāt to nēsātāju no ļaunuma.
  • Treškārt, vainagam papildus spēku piešķir tajā iepītās, konkrētās jāņuzāles, kurām katrai ir sava nozīme un funkcija, tāpēc tās, gudri iepītas, vainagam piešķir neizmērojamu spēku. Kā vēsta dainas un citas senlatviešu kultūras liecības, vainagā bija jābūt iepītām trejdeviņām (3×9=27) zālītēm – īpaši tas attiecās uz jaunām meitām, kas vēl nebija izgājušas pie vīra un savu likteni vēl tikai kaldināja.
  • Ceturtkārt, vainaga pīšanas laikā, liekot tajā ziedu pa ziedam un apzināti domājot konkrētas domas, iespējams nodibināt kontaktu ar dabu un saikni ar Kosmosu, kas savukārt var palīdzēt izdomātajam realizēties.
  • Piektkārt, lai viss iepriekš uzskaitītais darbotos, vainags obligāti ir jāpin pašam.

Meitas un izņēmuma kārtā arī sievas rotājās ar jāņuzāļu un ziedu vainagiem, bet vīri galvā lika ozollapu vainagu.

Ar vainagiem tika veikta arī tāda rituālā darbība kā vainaga mešanā ūdenī, kas piesaista dieviņa labvēlību. Vainagi tika pielietoti arī zīlēšanā, piemēram, metot tos ozola zaros, lai noteiktu, cik gadus vēl jāgaida līdz precībām, kā arī laižot vainagu pāri ūdenī, lai noteiktu, vai meitai un puisim ir vai nav lemts būt kopā.

ligo_zirgi

Uguns kuršana

Uguns ir vistiešākais Saules simbols. Uguns pati par sevi tiek uzskatīta par šķīstu, tāpēc tā attīra un šķīsta, kā arī veicina auglību un veselību. Uguns kuršana ir arī dieviņa godināšanas un aicināšanas zīme.

Šo uguns īpašību dēļ Jāņu naktī uguns tiek pielietota daudz un dažādos veidos – ugunskurā, pūdelē jeb jāņugunī, lāpās, ritenī un nereti arī svecēs. Jāņos, kad notiek gaismas un tumsas cīņa – jo vairāk uguns, jo labāk. Jāatceras, ka jāņugunī nekādā gadījumā nedrīkst dedzināt gružus vai cept šašliku – tādiem nolūkiem jāierīko citi ugunskuri. Pretējā gadījumā tā ir necieņas izrādīšana ugunij, no kuras labvēlību neiegūt.

Tiek uzskatīts, ka cilvēki un vide, kas tikusi uguns apspīdēta, kļūst šķīsti, auglīgi un spēcīgi. Šī iemesla dēļ uguns tika kurta maksimāli augstā vietā, piemēram, kārtī vai kalnā, lai apspīdētu maksimāli plašu teritoriju un pozitīvi ietekmētu visu un visus, kas atrodas tās gaismā. Uguns tika kurta augstumā arī tādēļ, lai tā būtu tuvāk dieviņam, tādējādi gūstot svētību.

Ar uguni ir saistīti arī tādi rituāli kā dziedāšana un dejošana ap ugunskuru. Runājot par uguni, nevar nepieminēt vienu no populārākajiem uguns rituāliem, proti, lēkšanu pār ugunskuru, kuras laikā cilvēki enerģētiski tiek attīrīti no visa lielā un negatīvā. Ticēja, ka tie, kuri lec pāri ugunskuram, sadevušies rokās, tiks vienoti liktenīgai kopā būšanai, turklāt, jo spēcīgāka un lielāka uguns, jo stiprāka pāra savienība.

Aplīgošana

Aplīgošana jeb apdziedāšana nereti tiek dēvēta arī par veltīšanu, un ne velti, jo, kā var noprast pēc vārda saknes, ar aplīgošanu mēs citiem veltam noteiktus vārdus, kas spēj mainīt ierasto lietu kārtību. Šie vārdi ir sakārtoti un enerģētiski iekodēti mūsu senču tautasdziesmās jeb dainās, kas Jāņos kalpo par līgo dziesmām. Līgo dziesmas ir sava veida lūgsnas vai mantras, kurām piemīt racionāli neizskaidrojams un maģisks spēks, kas spēj ietekmēt dažādus procesus un notikumus.

Senlatvieši, ņemot talkā jāņuzāles un Jāņu vainagus, apstaigāja gan savas, gan citu sētas un mājokļus, dziedādami konkrētas līgo dziesmas. Parasti gan tika dziedātas tikai tādas līgo dziesmas, kas nes cilvēkiem laimi, svētību, turību, ražību un auglību. Jāpiemin, ka aplīgoti tika ne vien īpašumi un cilvēki, bet arī lopi. Jāņuzālēm aplīgošanas gadījumā bija dāvans funkcija – tās dāvināja, saņēmējam vēlot auglību un svētību.

Aplīgojot jeb apdziedot kādu vai kaut ko, kāds vai kaut kas tiek enerģētiski attīrīts un atbrīvots no līgo dziesmās pieminētā, piemēram, apdziedot kaimiņu par tā slinkumu un nekārtīgumu, tas tiek no šiem netikumiem atbrīvots, tāpēc baidīties no apdziedāšanas ir lieki. Jāuzsver, ka līgo dziesmu dziedāšana, ne vien to veltīšana, enerģētiski attīra to dziedātājus, tāpēc Jāņu naktī pavisam noteikti ir vērts nekautrēties un dziedāt.

Alus dzeršana un siera ēšana

Jāņu svētku mielasts paredz celt galdā Saules apaļus ēdienus, proti, sieru, maizi, pīrāgus, kā arī citus apaļas formas ēdienus. Ēdot Saules formas ēdienus, cilvēks simboliski paņem sev daļiņu no Saules un tās mūžīgās enerģijas un spēka. Ēdot piena produktus, tiek veicināts arī govs piena ražīgums.

Jāņu mielastā neiztikt arī bez alus, kas simbolizē saimnieka darba sparu, apstrādājot miežu laukus, iesējot labību un novācot to. No minētā izriet, ka jo vairāk alus, jo labāks saimnieks. Dzerot miežu alu, tiek godināta un slavēta miežu raža, kā arī tiek veicināta arī nākamā gada miežu raža.

Kā var noprast, Jāņu mielastā apvienojas gan Saules, gan zemkopības kults, kas ir Jāņu svinību pamata kulti.

Dejošana ap ozolu

Ozols, kas latviešu mitoloģijā ir auglības veicinātājs un svētības nesējs, Jāņu naktī ir jāapdejo, tādējādi piesaistot sev tā labvēlību.

IMG_3358

Pirtī iešana

Iepriekš aprakstītā uguns un ūdens varenums apvienojas pirtī, kuru senlatvieši dēvēja par vienu no svētvietām. Pirtij izsenis ir bijusi liela nozīme latviešu dzīvē, jo vēsturiski tā kalpojusi par dzemdību, ārstniecības, mazgāšanās un pat nelaiķu apkopšanas vietu, bet mūsdienās tā ir viena no lieliskākajām ārstniecības, relaksācijas un, galu galā, arī socializēšanās vietām.

Pirts apmeklēšana var būt kā sagatavošanās Jāņu rituāliem vai būt par Jāņu rituālu, proti, pirti var apmeklēt dienu pirms Jāņiem, kad pabeigti visi sagatavošanās darbi, vai Jāņu vakarā, pielietojot pirti kā kārtējo attīrīšanās un uzlādēšanās rituālu. Jebkurā gadījumā pirts funkcija ir cilvēku fiziska un garīga attīrīšana, kā arī enerģētiska uzlādēšana, pielietojot maģiskās jāņuzāles.

Pirtī iešana ir īpaša un atsevišķa kultūra, kas tiek piekopta arī ārpus Līgo svētkiem, tomēr Jāņos tā ir īpaši efektīva, jo tikai Jāņos ir iegūstamas tik daudz un svaigas jāņuzāles, kuras ir maksimāli piesātinātas ar saules enerģiju un bioloģiski aktīvajām vielām, kas ir spējīgas cilvēku dziedināt gan fiziski, gan garīgi.

Jāpiemin, ka senlatvieši pirti apmeklēja, nedaloties atsevišķos sieviešu un vīriešu grupējumos – šīs tradīcijas ieviesa kristieši. Pirtī vēlams iet kopā abu dzimumu pārstāvjiem, jo, pirmkārt, pirtī notiek vīriešu un sieviešu enerģijas apmaiņa un harmonizācija, un, otrkārt, tas var palīdzēt papardes zieda meklējumos, kas savukārt var veicināt vispārēju dabas auglību. Ko tik ienesīgas ražas vārdā neizdarīsi?

Papardes zieda meklēšana jeb mīlēšanās

Seksuālām vai erotiskām darbībām Jāņos bija viens mērķis – senlatvieši ticēja, ka ar seksuālām darbībām, kas pēc būtības ir radošas darbības, var tikt veicināts radošais veģetācijas spēks arī dabā, tādējādi veicinot arī vispārēju dabas enerģētikas kāpumu.

Lieki pieminēt, ka tas viss tika darīts dabas ražīguma paaugstināšanas vārdā. Var jau būt, ka tas bija tikai loģisks attaisnojums dažādām erotiskām vaļībām, kas tajā laikā bija novērojamas vien vasaras saulgriežos, kad, pateicoties maksimālajai saules enerģijai, dabas un cilvēku auglība ir maksimāli augsta. Šī iemesla dēļ vēl mūsdienās tiek uzskatīts, ka nav piemērotāka laika bērna ieņemšanai kā Jāņi.

Uz Jāņu nakts seksuālo darbību pamata ir attīstījies mīts par tik ļoti izslavēto papardes ziedu un tā meklēšanu, kas patiesībā apzīmē slepenu vai ne tik slepenu mīlēšanos. Mīlēšanās tiek simbolizēta tieši ar papardes ziedu, jo papardes zieds pēc formas atgādina fallu, kas, kā jau sākotnēji pieminēts, ir viens no kultiem, ar kuriem saistītas Jāņu svinības. Senatnē bija laiks, kad izteikti bija novērojams falla kults jeb dzimumlocekļa pielūgsmes kults. Par to, kas ir falla kults un kā tas izpaužas, var lasīt citos informācijas avotos.

Skriešana kailam ap laukiem

Tika uzskatīts, ka lauks, ko Jāņos apskrējis kails cilvēks, labāk aug. Šo skriešanu var aplūkot arī no cita skatu punkta – tika uzskatīts, ka, kailam skrienot pa laukiem, cilvēks maksimāli uzņem tik ļoti vērtīgo Jāņu rīta rasu, kas veicina veselību, skaistumu un sniedz svētību, jo tajā ir sakrājies viss maģisko jāņuzāļu spēks. Ne velti dažādos senlatviešu kultūras informācijas avotos ir vēstīts, ka Jāņu rīta rasā ir jāmazgā muti un jāvārtās kailam – tas viss tikai veselības un skaistuma vārdā!

Peldēšanās kailam

Lai vairotu labklājību, auglību, veselības spēku, kā arī fiziski un garīgi attīrītos, jāiet peldēties kailiem. Tas var būt jebkāds ūdens – dīķis, ezers, upe, jūra vai jau iepriekš pieminētā rasa, tomēr enerģētiski būtu ieteicams peldēties tekošās, nevis stāvošās ūdens tilpnēs, jo tās ir spējīgas attīrīt efektīvāk.

Negulēšana

Lai cik dīvaini tas nešķistu, bet arī tik vienkārša nodarbe kā negulēšana tiek uzskatīta par sava veida rituālu, kas ir spējīgs pozitīvi ietekmēt vairākas lietas, piemēram, palīdz iegūt modrību un veselību turpmākajam gadam, palīdz jauniem puišiem un meitām atrast mīlestību, veicina ražu, kā arī palīdz iegūt svētību, jo, kā vēsta dainas, Jāņu naktī pats dieviņš sastopams un lauku ceļiem.

Jāpiemin, ka visi iepriekš minētie Jāņu rituāli ir jāveic īstajos vasaras saulgriežos jeb 21. vai 22. jūnijā, kā kuru gadu tie astronomiski iekrīt. 23. un 24. jūnijs, kurā mūsdienu latvieši svin Jāņus, ir tikai kalendārie Jāņi, kuros maģiskos Jāņu rituālus veikt vairs nav nekādas nozīmes, jo saulgriežu maģija līdz ar pašiem saulgriežiem ir izgaisusi. Arī Jāņu svinēšanas datumu ir piekoriģējusi kristīgā Baznīca, pagānisko Jāņu svinēšanu piesaistot kristiešu Jāņa Kristītāja dzimšanas dienai, kas pēc Romas katoļu baznīcas nostādnēm ir 24. jūnijā.

Ja vēlaties no šiem maģiskajiem rituāliem gūt kādu jēgu, atgriezieties pie mūsu pagānisko senču saknēm un sviniet Jāņus tad, kad tas patiesībā pienākas, proti, īstajos vasaras saulgriežos, kas šogad astronomiski iekrīt 21. jūnijā.

Titulbildes autors: fotogrāfs Mārtiņš Plūme (www.pluume.lv)

Kategorijas: Līgo,Līgo tradīcijas

Tēmas: ,,,,