Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki

Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki ir senākie, nozīmīgākie un lielākie skolu jaunatnes tautas mākslas kolektīvu svētki Latvijā, kā arī lielākie Latvijas bērnu un jauniešu kultūras un mākslas svētki, kuri norisinās jau kopš 1960. gada 23. jūnija. Jaunatnes dziesmu un deju svētku tradīcijas aizsākās, kad Rīgā sapulcējās vairāk nekā 9 tūkstoši jauniešu no 178 Latvijas skolām, apvienojot 8593 dziedātājus un 1200 dejotājus.

Jāpiemin, ka svētku pirmsākumos tie tika dēvēti par Padomju Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkiem, un to repertuāra pamatā bija dziesmas krievu valodā, dziesmas latviešu valodā atstājot ievērojamā mazākumā. Vēl 1989. gadā tie tika dēvēti par Padomju Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkiem, bet jau 1995. gadā tie bija zaudējuši šo vēsturisko nosaukuma priedēkli, kas visbeidzot sniedza iespēju svētkos dziedāt arī Latvijas valsts himnu “Dievs, svētī Latviju”.

Gadiem ejot, svētku dalībnieku skaits pakāpeniski palielinājās, bet repertuārs latviešu valodā pilnveidojās un bagātinājās visdažādākajās izpausmēs. Šobrīd šie svētki ir ieguvuši valstisku nozīmi un kultūrvēsturisku vērtību, un kopš 2003. gada ir iekļauti UNESCO cilvēces mutvārdu un nemateriālā kultūras mantojuma meistardarbu klasē.

Piedalīšanās Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkos ir ne tikai mācīšanās un latviešu tradīciju kopšana, bet arī balva par neatlaidīgo 5 gadu darbu, kas ieguldīts, lai gūtu iespēju piedalīties šajā ievērojamajā notikumā. Šie svētki kalpo arī par potenciālo dalībnieku sastāva veidotāju arī Vispārējiem latviešu Dziesmu un Deju svētkiem.

Ar svētkiem saistītā bērnu un jauniešu mākslinieciskā jaunrade norisinās kultūrizglītības pulciņos un kolektīvos, piemēram, koros, deju kolektīvos, pūtēju orķestros, mūzikas kolektīvos, tautas mūzikas ansambļos, bērnu un jauniešu folkloras kopās, vizuālās un lietišķās mākslas, kā arī teātra mākslas kolektīvos.

Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki norisinās reizi 5 gados, Vispārējo latviešu Dziesmu un Deju svētku starplaikā, līdz ar to varētu sacīt, ka dziesmu un deju svētku Latvijā norisinās pastāvīgi – ik pēc 2-3 gadiem. Jāpiemin, ka ar 5 gadu regularitāti svētki norisinās tikai no 1995. gada – pirms tam svētki norisinājās arī ar 6 vai 7 gadu starplaiku. Svētku starplaikos bērni un jaunieši neatlaidīgi gatavojas un iegulda milzīgu darbu, lai veiksmīgi startētu pirmssvētku skatēs un konkursos un iegūtu ceļazīmi uz svētkiem Rīgā.

Galvenās svētku norises vietas Rīgā jau tradicionāli ir Mežparka Lielā estrāde un Daugavas stadions, jo tās ir praktiski vienīgās vietas, kas var uzņemt tik lielu dalībnieku skaitu. Piemēram, Mežparka Lielā estrāde vienlaikus var uzņemt apmēram 14000 dalībnieku un apmēram 40000 skatītāju. Savukārt Daugavas stadions vienlaikus var uzņemt no apmēram 16000 līdz 18000 skolēnu.

Hronoloģisks ieskats svētku vēsturē

I Padomju Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki

Pirmajos svētkos 1960. gadā piedalījās kopumā 9739 dalībnieku. Svētku repertuārā bija iekļautas 23 dziesmas un 15 dejas. Svētku virsdiriģenti – Leonīds Vīgners, Jānis Ozoliņš.

II Padomju Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki

Otrajos svētkos 1967. gadā piedalījās kopumā 18496 dalībnieku. Svētku moto: “Skani, jaunības dziesma” (A. Vējāns). Svētki tika rīkoti par godu Lielā Oktobra 50. gadadienai.

III Padomju Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki

Trešajos svētkos 1972. gadā piedalījās 17000 dalībnieku. Svētki tika veltīti PSRS dibināšanas 50. gadadienai.
IV Padomju Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki

IV Padomju Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki

Ceturtajos svētkos 1979. gadā piedalījās 18500 dalībnieku. Svētku moto: “Padomju Dzimtenei dziesma lai skan”. Svētki tika veltīti V. Ļeņina 110. dzimšanas dienai un 60. gadadienai kopš PSRS varas ienākšanas Latvijā. Svētkos izskanēja 15 dažādu komponistu oriģināldziesmas.

V Padomju Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki

Piektajos svētkos 1984. gadā piedalījās 19000 dalībnieku. Svētki tika veltīti V. Ļeņina 115. dzimšanas dienai.

VI Padomju Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki

Sestajos svētkos 1989. gadā piedalījās 20000 dalībnieku. Svētkos tika izpildīta PSRS laikā aizliegtā Latvijas himna “Dievs, svētī Latviju”. Pirmo reizi notika arī apvienoto pūtēju orķestru koncerts.

VII Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki

Septītajos svētkos 1995. gadā piedalījās 30000 dalībnieku. Pirmie svētki, kas notika neatkarīgās Latvijas laikā. Svētku moto: “Māja. Sēta. Latvija.”. Aizsākās tradīcija sniegt labdarības koncertus bērnunamos, slimnīcās, sanatorijās.

VIII Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki

Astotajos svētkos 2000. gadā piedalījās 30000 dalībnieku. Pirmo reizi notika svētku atklāšana 11. Novembra krastmalā. Noslēguma koncerts izskanēja 4 daļās. Komponists Zigmārs Liepiņš speciāli svētkiem uzrakstīja dziesmu ciklu “Teika”, kuru izpildīja ne vien kopkoris, bet arī vairāki Latvijā pazīstami mākslinieki. Svētku goda priekšsēdētāja bija tā laika Latvijas prezidente Vaira Vīķe – Freiberga.

IX Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki

Devītajos svētkos 2005. gadā piedalījās 35013 dalībnieku. Svētku moto: “Nāc gavilēt” (A. Akmentiņš). Noslēguma koncerta tēma: “Laika upē – es”, kurā izskanēja 34 dziesmas un 4 pūtēju orķestru skaņdarbi.

X Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki

Desmitajos svētkos 2010. gadā piedalījās 30975 dalībnieku. Koru koncertā “Mana zeme – zemīte skaistā” piedalījās vairāk nekā 12600 dziedātāju, bet deju koncertā “Deja kāpj debesīs” piedalījās vairāk nekā 13760 dejotāju.

XI Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki

2015. gads ir kārtējais jaunatnes dziesmu un deju svētku gads, tāpēc šogad jau XI jaunatnes dziesmu un deju svētki norisināsies no 6. līdz 12. jūlijam, kā jau tradicionāli pieņemts, Rīgā.

Šogad Rīgā sapulcēsies aptuveni 37400 bērnu un jauniešu no visas Latvijas. Jāpiemin, ka šogad svētkos piedalīsies arī kolektīvi no latviešu diasporām, kas izteikuši vēlmi piedalīties šajos svētkos.

Svētki kā vienmēr ilgs nedēļu – no svētdienas līdz svētdienai, un tās laikā kā jau allaž ir sarūpēta plaša un interesanta svētku programma, kas ietver vairāk kā 50 dažādus pasākumus. Neatņemama svētku programmas sastāvdaļa ir tādi tradicionāli notikumi kā svētku gājiens, tautisko deju lielkoncerts, koru noslēguma koncerts, pūtēju orķestru koncerts, svētki Vērmanes dārzā, folkloras kopu un garīgās mūzikas koncerti, kā arī atklāšanas pasākums 11. Novembra krastmalā. Šī gada programma ir paredzējusi tādus jauninājumus kā, piemēram, mūsdienu deju lielkoncertu un kokļu mūzikas koncertu.

Šī gada svētku tēma ir “BURT(u)BURVĪBA”, kas paredz 33 Latvijas vērtību iedzīvināšanu, svētku dalībnieku, skatītāju un sabiedrības ievēlēto vārdus izdziedot, izdejojot, izspēlējot, kā arī parādot tās citos radošos veidos. Savukārt svētku sauklis šogad ir: “Pats skani, līdzi skani”.

XI Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku programma
Diena	Laiks	Vieta	Notikums
Svētdiena, 5. jūlijs	19:00	Rīgas Sv. Pētera baznīca	Garīgās mūzikas koncerts LŪGŠANA LATVIJAI
Pirmdiena, 6. jūlijs	12:00	Rīgas 1. Meža kapi	Piemiņas pasākums
	13:00	Latvijas Dzelzceļa vēstures muzejs	Interešu izglītības mākslas pulciņu audzēkņu izstāde RAKSTU DARBI
	14:00	Viesturdārzs	Svētku ieskandināšana TIKAI SAKNES NEATDOT..
	16:00	Dailes teātris	Tautas deju kolektīvu LAUREĀTU KONCERTS
	17:00	Starptautiskais izstāžu centrs Ķīpsalā	Mūsdienu deju lielkoncerta TE MĒS ES@AM ģenerālmēģinājums
	19:00	Lielā ģilde	Simfonisko orķestru koncerts TŪKSTOŠBALSU SIMFONIJA
Otrdiena, 7. jūlijs	10:00 – 18:00	Lielā ģilde	Pūtēju orķestru finālkonkurss
	10:00 – 21:00	Vērmanes dārzs	Burtiski burvīgs burziņš Vērmanes dārzā
	12:00	Starptautiskais izstāžu centrs Ķīpsalā	Mūsdienu deju lielkoncerts TE MĒS ES@M
	19:00	Starptautiskais izstāžu centrs Ķīpsalā	Mūsdienu deju lielkoncerts TE MĒS ES@M
Trešdiena, 8. jūlijs	visu dienu	Atšķirīgas norises vietas Rīgā	Ielu koncerti
	10:00 – 20:00	Rīgas Latviešu biedrības nams; Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija	KORU FINĀLA KONKURSS
	10:00 – 21:00	Vērmanes dārzs	Burtiski burvīgs burziņš Vērmanes dārzā
	11:00 – 17:00	Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs	Folkloras kopu individuālās programmas RITI RAITI
	18:00	Koncertzāle “Rīga”	Tautas mūzikas koncerts LAI BALSTIŅAS TĀLU SKAN!
	21:30	11. novembra krastmala	SVĒTKU ATVĒRŠANA
Ceturtdiena, 9. jūlijs	visu dienu	Atšķirīgas norises vietas Rīgā	Ielu koncerti
	10:00 – 21:00	Vērmanes dārzs	Burtiski burvīgs burziņš Vērmanes dārzā
	15:00	Starptautiskais izstāžu centrs Ķīpsalā	Pūtēju orķestru koncerta TAURES SAUC ģenerālmēģinājums
	19:00	Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija	Folkloras konkursu uzvarētāju koncerts GUDRU ŅĒMU PADOMIŅU
	19:00	Daugavas stadions	Tautas deju kolektīvu lielkoncerta LĪDZ VARAVĪKSNEI TIKT ģenerālmēģinājums
	19:00	Starptautiskais izstāžu centrs Ķīpsalā	Pūtēju orķestru koncerts TAURES SAUC
Piektdiena, 10. jūlijs	visu dienu	Atšķirīgas norises vietas Rīgā	Ielu koncerti
	09:00 – 16:00	Rīgas Latviešu biedrības nams	Tērpu skates mēģinājums un finālkonkurss
	10:00 – 21:00	Vērmanes dārzs	Burtiski burvīgs burziņš Vērmanes dārzā
	12:00	Daugavas stadions	Tautas deju kolektīvu lielkoncerts LĪDZ VARAVĪKSNEI TIKT
	15:00 – 17:00	Laukums pie Brīvības pieminekļa	Folkloras kopu koncerts ROTAĻU RAKSTI
	17:00	Daugavas stadions	Tautas deju kolektīvu lielkoncerts LĪDZ VARAVĪKSNEI TIKT
	19:00	Laukums pie Brīvības pieminekļa	Pūtēju orķestru defilē programma
	19:00	Lielā Ģilde	Kokļu mūzikas koncerts MANA SKĀRIENJŪTĪGĀ KOKLE
Sestdiena, 11. jūlijs	visu dienu	Atšķirīgas norises vietas Rīgā	Ielu koncerti
	10:00 – 21:00	Vērmanes dārzs	Burtiski burvīgs burziņš Vērmanes dārzā
	11:00	Daugavas stadions	Tautas deju kolektīvu lielkoncerts LĪDZ VARAVĪKSNEI TIKT
	19:00	Mežaparka Lielā estrāde	Noslēguma koncerta “MANĀ DZIESMĀ TU…” ģenerālmēģinājums
Svētdiena, 12. jūlijs	09:00	Vecrīga – Dailes teātris	Dalībnieku Svētku gājiens “Ābēcēdē…ūvēzēžē”
	10:00 – 17:00	Vērmanes dārzs	Burtiski burvīgs burziņš Vērmanes dārzā
	19:00	Mežaparka Lielā estrāde	Noslēguma koncerts “MANĀ DZIESMĀ TU…”