Nacionālie

Latvijas Republikas proklamēšanas diena

Latvijas Republikas proklamēšanas diena ir Latvijas valsts pasludināšanas diena, kas ik gadu tiek atzīmēta 18. novembrī. Šī diena tiek svinēta par godu faktam, ka 1918. gada 18. novembrī Latvijas Tautas padome proklamēja Latvijas Republiku, padarot to par neatkarīgu valsti.

latvijas proklamesanas diena

Šī diena ir valsts oficiālā brīvdiena, kad, svinot Latvijas dzimšanas dienu, visā valstī, visas dienas garumā norisinās dažādi kultūras pasākumi, piemēram, koncerti, balles, izrādes, izstādes, lekcijas, radošās darbnīcas, kā arī citu veidu sarīkojumi. Visus šos pasākumus pavada vēsturiskās informācijas fons, neizmērojams emocionālais saviļņojums par savulaik iegūto valsts neatkarību, īpašs patriotisma uzplūds, lepnums par savu nacionalitāti, kā arī latviešu nacionālā un tradicionālā tematika un simbolika. Rīgā valsts svētku svinības tradicionāli ietver ziedu nolikšanu pie Brīvības pieminekļa, piedaloties Latvijas valsts prezidentam un citām valsts augstākajām amatpersonām, svinīgu Nacionālo bruņoto spēku parādi 11. novembra krastmalā, lāpu gājienu pilsētā, kā arī krāšņu uguņošanu virs Daugavas. Jāpiemin, ka 18. novembris ir diena, kad visā valstī braukšana pilsētas sabiedriskajos transportos ir bez maksas.

valsts svetku koncerti

latvijas svetku saluts

Lai izprastu 18. novembra svinēšanas motīvus, veiksim nelielu ieskatu Latvijas valsts vēsturē. Neskatoties uz to, ka tolaik vēl nebija nospraustas Latvijas valsts robežas, apņēmīgu nacionālistu grupa nolēma rīkoties Latvijas valstiskās neatkarības labā. Vienu dienu pirms neatkarīgas Latvijas valsts proklamēšanas, proti, 1918. gada 17. novembrī tika izveidota Tautas padome, kas nekavējoties ievēlēja pirmo Latvijas Pagaidu valdību un pieņēma lēmumu, ka nākamajā dienā tiks sasaukta kārtējā Tautas padomes sēde, kuras laikā tiks proklamēta Latvijas Republika.

vieniga fotografija

Uzsverot šīs dienas nozīmīgumu, ieskatīsimies detalizētā 1918. gada 18. novembra aprakstā. Šīs liktenīgās dienas svinīgais brīdis sākās pulksten 16:00, kad uz Nacionālā teātra skatuves bija sapulcējušies Tautas padomes locekļi. Svinīgo sēdi vadīja Gustavs Zemgals, sākumā nolasot 1918. gada 17. novembra Tautas padomes sēdes protokolu. Pēc protokola nolasīšanas, skanot skaļiem aplausiem, Gustavs Zemgals paziņoja, ka suverēnā jeb valsts vara pāriet Latvijas Tautas padomes rokās. Pēc šī paziņojuma tika dots vārds pirmajam Latvijas Ministru prezidentam, Kārlim Ulmanim, kurš pasludināja, ka Latvijas valsts ir nodibināta kā neatkarīga un demokrātiska republika. Visiem klātesošajiem pieceļoties kājās, atskanēja Kārļa Baumaņa sacerētā tautas himna “Dievs, svētī Latviju!”, kas tika nodziedāta trīs reizes. Noslēdzot Latvijas Tautas padomes sēdi, Gustavs Zemgals vērsās pie visiem klātesošajiem ar aicinājumu palīdzēt grūtajā Latvijas izveidošanas darbā, uzsverot, ka vienīgā viņu vēlēšanās ir saules mūžs Latvijai un lai demokrātiskā Latvija dzīvotu. Neizmērojamā sajūsmā visi klātesošie atkal trīs reizes nodziedāja “Dievs, svētī Latviju!”.

valsts karogi

Pāris mēnešus pēc šī drosmīgā soļa, nevēloties zaudēt sev nozīmīgo teritoriju, Latvijā, precīzāk sakot, Rīgā iebruka Krievijas impērijas karaspēks, ko tolaik veidoja boļševiki jeb lielinieki. Tiesa, tie tika padzīti no Rīgas, bet drīz vien Latvijas brīvības cīnītājiem nācās piedzīvot arī vāciešu un bermontiešu uzbrukumus. Laika posmā no 1918. gada 18. novembra līdz 1919. gada 11. novembrim latviešu karavīri izcīnīja vairākas kaujas, kurās tika gūtas uzvaras, taču noslēdzošā un nozīmīgākā uzvara tika gūta 1919. gada 11. novembrī, kad no Rīgas tika izskausts Bermonta karaspēks jeb Rietumkrievijas Brīvprātīgo karaspēks. Šodien 11. novembris ir zināms kā Lāčplēša diena, kurā tiek pieminēti visi Latvijas Brīvības cīņās kritušie.

18.novembris

Back to top button

Adblock Detected

Please consider supporting us by disabling your ad blocker